Brazīlijas latvieša pilnais vārds ir Ivans Di Kastro Gonsaless Bērziņš. Jānis dzimis Brazīlijā - Sanpaulu laukos. Līdzīgi kā daudzi latvieši mūsdienās ceļo uz Lielbritāniju vai Īriju, arī Jāņa vecvecāki pagājušā gadsimta divdesmitajos gados devās peļņā uz Brazīliju.
"Viņi gribēja doties uz Brazīliju, dabūt naudu un braukt atpakaļ. Tad, kad Latvija zaudēja neatkarību, tas bija sāpīgs jautājums. Viņi vienmēr ir domājuši par Latviju, viņi bēdīgi runāja par Latviju tādā ziņā, ka zaudēja neatkarību, ka nevarēja atgriezties. Mans vectēvs neredzēja, kā Latvija atgūst neatkarību. Viņš nomira pirms valsts atjaunošanas," stāsta NAA Drošības un stratēģijas pētniecības centra izpilddirektors Jānis Bērziņš.
Saglabāt latvisko identitāti nebija viegli. Brazīlijas valdības veicinātā imigrācijas un integrācijas politika veidojusi ļoti kosmopolītisku vidi. Iemācīties latviešu valodu palīdzēja vecvecāki. Tomēr pārliecību par piederību Latvijai Jānis ieguva līdz ar PSRS sabrukumu.
"Atceros, ka es biju Sanpaulu autoostā. Man vajadzēja braukt uz mājām un es gribēju pirkt kaut ko lasāmu. Iegāju kioskā, bija žurnāls un bija raksts "PSRS sabrūk". Es paņēmu to žurnālu, nopirku un lasīju. Bija viena bilde ar kundzi, kurai bija plakāts "Izbeigt genocīdu Latvijā". To es sapratu un tad tā Latvija kļuva reāla," atceras Jānis Bērziņš.
Šobrīd Jānis ir Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors. Līdz ar Krievijas - Ukrainas konflikta saasināšanos viņam nācies pamatīgi iedziļināties hibrīdkaru izpētē.
Lai agresors varētu izmantot šāda veida taktiku, jāizpildās vairākiem kritērijiem, liela daļa no tiem saistīti ar iekšpolitiskām problēmām, zemu dzīves līmeni, nevienlīdzībām reģionālajā attīstībā, problēmām valsts pakalpojumu, piemēram veselības aprūpes nodrošināšanā un divām informatīvām telpām. Tiesa Latvijā Krievijas nodomi ir citi.
"Es nedomāju, ka Krievija būtu gatava okupēt Latviju, jo tad vajadzētu okupēt Igauniju un Lietuvu, bet mērķis ir distancēt Latviju no ES un NATO. Tad, piemēram, mērķis būtu pārtaisīt par kaut ko līdzīgu, kā Baltkrievija pirms pieciem vai 10 gadiem. Bija runas, ka Baltkrievija varētu brīvprātīgi apvienoties ar Krieviju. Ja būtu iespējams, ka pati tauta nobalso par tādiem politiķiem, kas īsteno šādu variantu, jo tā ir tautas vēlme... Pārtaisa Latviju par prokrievisku valsti. Tāds ir mērķis," atklāj Jānis Bērziņš.
Viņš gan ir pārliecināts, ka par spīti lielvalsts centieniem, sasniegt savus mērķus Latvijā tai ir grūti. To pierādījušas medijos plašu rezonansi ieguvušās ziņas par it kā Krievijas veiktajām iedzīvotāju aptaujām Latgalē, kurās atklājies, ka iedzīvotāji nav gatavi nodot savu valsti.
"Man nav šaubu, ka Latvieši un Latvijas iedzīvotāji ar atsevišķiem gadījumiem būtu gatavi karot par neatkarību," pārliecību pauž NAA strādājošais pētnieks Bērziņš.
Eksperts gan uzsver, ka šajā gadījumā viens no riska faktoriem ir iedzīvotāju vilšanās valdībā. Bieži cilvēki sakot, ka ir gatavi karot par valsti, nevis valdību. Labā ziņa gan esot tā, ka ar prasmīgu politiku risināma ir arī šī problēma. Tiesa, recepti jāizdomā pašiem varas esošajiem.
