Brazīlijā sākas vispārējās vēlēšanas: Par ilgi gaidīto kārtību un progresu

Korupcijas skandālu, recesijas un augošās neiecietības ēnā Brazīlijā svētdien, 7.oktobrī, sākas vienas no neprognozējamākajām vēlēšanām pēdējo dekāžu laikā. Brazīlijas nākamajam prezidentam nāksies pieņemt sarežģītus un nepopulārus lēmumus, lai atjaunotu politisko un ekonomisko stabilitāti valstī, kura kopš 2014. gada ir atradusies nemitīgas turbulences stāvoklī. Uzdevumu sarežģīs fakts, ka Brazīlijas sabiedrība kļūst arvien polarizētāka un politiskā vide līdz ar to.

Īsumā:

  • Brazīlija šī gadsimta pirmajos desmit gados piedzīvoja strauju ekonomisko izaugsmi.
  • 2014. gadā Brazīlijā sākās divas krīzes – ekonomiskā un politiskā, kuru rezultātā valstī pieaudzis bezdarbs un inflācija, un cilvēki ir zaudējuši uzticību politiķiem un valsts institūcijām kopumā.
  • Šo vēlēšanu epicentrā ir izvirzījušies divi kandidāti – kreisi orientētās Strādnieku partijas kandidāts Fernando Hahads un labēji konservatīvi noskaņotais populists Džairs Bolsonāro.
  • Lai arī recesija Brazīlijā ir mitējusies un ekonomiskie rādītāji sāk uzlaboties, nākamajam prezidentam nāksies veikt sarežģītas reformas.
  • Brazīlijas ārpolitika pēdējo gadu laikā nav bijusi īpaši aktīva, tomēr jaunajam valsts vadītajam būs nepieciešams risināt vērienīgus izaicinājumus saistībā ar Latīņamerikas reģionālo stabilitāti un integrāciju.

 

Šodien Brazīlijā sākas vēlēšanas, kuras tiek dēvētas par vienām no neprognozējamākajām kopš demokrātijas atjaunošanas 1985. gadā. Lai arī vēlēšanu rezultātā tiks izšķirts vairāk nekā 1600 politisko amatu liktenis, aktuālākais jautājums ir – kas būs nākamais prezidents Latīņamerikas politiski nozīmīgākajā valstī ar devīto lielāko ekonomiku pasaulē?

Spriežot pēc sabiedriskās domas aptaujām, šis jautājums, visticamākais, tiks izšķirts 28. oktobrī, kad otrajā vēlēšanu kārtā savā starpā sacentīsies Strādnieku partijas kandidāts Fernando Hadads (Fernando Haddad) un labēji konservatīvais Džairs Bolsonāro (Jair Bolsonaro).

Politiskais klimats vēlēšanu priekšvakarā

Luizs Inasiu Lula da Silva

Brazīliešu politiķis, kurš ieņēma prezidenta amatu laika posmā no 2003. līdz 2011. gadam, kad to amatā nomainīja Dilma Rusefa. Lula ir viena no pazīstamākajiem “rozā jūras” jeb “pagrieziena pa kreisi” fenomena ikonām, kas simbolizē kreiso kustību panākumus Latīņamerika 21. gadsimta sākumā.

 21. gs. pirmā dekāde daudziem Brazīlijas iedzīvotājiem paliks atmiņā kā labākais laiks viņu mūžā. Par uzskatāmu piemēru tam kalpo arī šīs vēlēšanas. Jau deviņdesmitajos gados Brazīlijas ekonomika sāka piedzīvot strauju izaugsmi. 2003. gadā kļūstot par prezidentu, Luizs Inasiu Lula da Silva izmantoja šo iespēju, lai īstenotu vērienīgas sociālās programmas, kas ļāva miljoniem cilvēku izkļūt no nabadzības. Daļai sabiedrības šī bija pirmā iespēja iegādāties automašīnu vai pat dzīvokli, un, neskatoties uz to, ka Strādnieku partijas veidotā politika ne vienmēr bija fiskāli atbildīga, Lula pat ārpus Brazīlijas robežām tika dēvēts par mīlētāko politiķi pasaulē.

 

Situācija krasi mainījās 2014. gadā, kad valsti paralizēja divas krīzes. Brazīlijas ekonomika, kas savu uzplaukumu piedzīvoja, pateicoties globālā pieprasījuma straujajam pieaugumam pēc pārtikas precēm un izejvielām, iestājoties cenu lejupslīdei, saskārās ar grūtībām, līdz ieslīga dziļā recesijā. Attiecīgi 2015. un 2016. gadā Brazīlijas iekšzemes kopprodukts (IKP) saruka par 3,8 % un 3,6 %, kas rezultējās straujā bezdarba līmeņa pieaugumā.

Dilma Rusefa

Politiķe, kura ieņēma prezidentes amatu laika posmā no 2011. līdz 2016. gada 31. augustam, kad impīčmenta rezultātā tika atstādināta par slepenu bez-kredīta aizņēmumu ņemšanu no valsts bankām, lai lāpītu budžeta deficītu. Rusefa tāpat kā Lula pārstāv Strādnieku partiju un nomainot savu politisko mentoru valsts vadītāja postenī turpināja līdzīgu politiku.

Paralēli 2014. gadā uzsāktā pretkorupcijas operācija "Automazgātava", kas plašākai sabiedrībai atklāja neredzēta apjoma naudas atmazgāšanas shēmas un augsta līmeņa politiķu iesaisti tajās, izraisīja politisko krīzi. Tam sekoja Dilmas Rusefas impīčments un augsta ranga politiķu aresti, kas noveda pie straujas sabiedrības uzticības mazināšanās politiskajām institūcijām un sistēmai kopumā.

Brazīlijai trūkst cerības

"House of Cards"

"House of Cards" ir politiska drāma, kuras centrā ir amorāls politiķis Frenks Andrevuds, kurš tiecas pēc varas. Seriāls atspoguļo nežēlīgu pragmatismu, manipulācijas un intrigas, kas kalpo par pamatu varas sagrābšanai un noturēšanai.

Brazīlijas politiskā vide pēdējo gadu laikā vairākkārtēji ir izpelnījusies salīdzinājumus ar ASV televīzijas seriālu "House of Cards", vieniem meklējot līdzības, bet citiem ironizējot, ka "House of Cards" Brazīlijā neesot liela piekrišana, jo realitāte esot aizraujošāka.

Nestabilitātes ietekmē Brazīlijas tradicionālās partijas ir sākušas zaudēt atbalstu sabiedrībā, pieaugot to politisko spēku popularitātei, kuri tiecas piedāvāt vienkāršas atbildes uz sarežģītām problēmām. Viens no šādiem piemēriem ir šī brīža populārākais prezidenta kandidāts Bolsonāro, kuram atbalsts sasniedz aptuveni 28-30%. Bolsonāro populistiskā kampaņa ir veidota, kultivējot ideju par tautas cīņu pret korumpēto eliti. Ierasti līdzīgām kampaņām citās valstīs, savos izteikumos viņš ir bijis ksenofobisks, polarizējošs un pat rasistisks, nievājoši izsakoties par seksuālajām un etniskajām minoritātēm, kā arī sievietēm.

“Jūs tikko ievēlējāt jaunu prezidentu!” paziņoja Bolsonāro dēls, kad viņa tēvu 6. septembrī kampaņas laikā ar nazi sadūra kāds vīrietis no pūļa. Lai arī šī incidenta dēļ Bolsonāro vairākas nedēļas bija spiests pavadīt slimnīcā, tas deva papildu impulsu viņa popularitātes pieaugumam. Pēc atentāta mēģinājuma uzbrucējs paziņoja, ka esot rīkojies Dieva vārdā.

Ironiskā kārtā Bolsonāro kampaņas moto ir “Brazīlija virs visa, Dievs virs visiem”. Tomēr šajā kontekstā būtiskāk ir atsaukties uz ciešo saikni, kas pastāv starp Bolsonāro atbalstu sabiedrībā un pēdējo desmit gadu laikā strauji pieaugušo sabiedrības pievēršanos evanģēlismam. Ja, piemēram, 1980. gadā tikai 6,6 % sabiedrības identificējās kā evaņģēlisti, tad 2010. gadā šis īpatsvars jau bija pieaudzis līdz 22,2%.

Līdzīgi kā ASV, evaņģēliskā kopiena arī Brazīlijā ir kļuvusi spēcīga, raugoties ne tikai no reliģiskā, bet arī politiskā aspekta, ietekmējot politisko diskursu valstī.

Līdztekus sabiedrībā valdošā naida akumulēšanai Bolsonāro ir izpelnījies atbalstu konservatīvi noskaņoto evaņģēlistu vidū, piedāvājot tiem valstī aizliegt abortus, viendzimuma laulības, kā arī padarīt bargāku sodu sistēmu.

Tikmēr vistuvāk esošais Bolsonāro konkurents Hadads oficiālu partijas nomināciju kandidēt uz prezidenta amatu ieguva pavisam nesen. Brazīlijā svešs nav teiciens: viņš zog, bet izdara lietas. Iespējams, tieši šīs loģikas vadīti, aptuveni 44% sabiedrības vēl šī gada augustā bija gatavi atdot savu balsi par Lulu, kas daudziem asociējas ar Brazīlijas uzplaukumu 21. gs. pirmajā pusē. Strādnieku partija līdz pēdējam uzturēja viņa nomināciju prezidenta amatam un tikai tad, kad Brazīlijas Augstākā tiesa diskvalificēja Lulu no dalības vēlēšanās, ņemot vērā tam piespriestos 12 gadus cietumā par koruptīvām darbībām, Lulas svētība tika Hadadam. Daudzi apskatnieki norāda uz to, ka Hadada kampaņa  tika meistarota aiz restēm - Lulas kamerā, apzinoties, ka viņa paša dalība vēlēšanās, visticamāk, tiks liegta. Fakts, ka līdz šim ne pārāk populārais Hadads šobrīd ir otrais atbalstītākais prezidenta kandidāts un tiek uzskatīts par favorītu vēlēšanu otrajā kārtā, liek secināt, ka Lulas stratēģija ir izdevusies.

Izaicinājumi nākamajam prezidentam

Neskatoties uz to, kurš no kandidātiem kļūs par Brazīlijas nākamo prezidentu, realitātē nepastāv vienkāršas izejas no pašreizējām grūtībām iekšpolitikā un izaicinājumiem ārpolitikā. Lai valsts varētu attīstīties, jaunajai valdībai būs jāsamazina valsts izdevumi, jāveic sāpīgā pensiju reforma un jārisina bezdarba jautājums. Neviena no šīm problēmām nav viegli atrisināma, jebkuri samazinājumi valsts tēriņos īstermiņā uzliks slogu sabiedrībai un būs izteikti nepopulāri.

Gan Hadada, gan Bolsonāro ievēlēšanas gadījumos tiek identificēti riski, kas varētu sarežģīt veiksmīgu reformu īstenošanu. Lai arī Hadads tiek uzskatīts par mērenu politiķi iepretim galēji kreisi noskaņotajām frakcijām Strādnieku partijā, ievēlēšanas gadījumā viņam varētu nākties kompromisa rezultātā mīkstināt reformas, kas, iespējams, mazinātu to efektivitāti. Tikmēr Bolsonāro, kurš pārstāv nelielo "Sociāli liberālo" partiju, kurai pašlaik ir tikai 9 no 513 vietām Brazīlijas kongresā, visticamāk, saskartos ar grūtībām nodrošināt reformām nepieciešamo vairākumu. Šaubīties liek arī tas, ka Bolsonāro priekšvēlēšanu laikā ir iestājies par nepieciešamību veidot neoliberālu ekonomiku, bet savas politiskās karjeras laikā nebūt nav bijis tik draudzīgs brīvajam tirgum, atbalstot valsts iejaukšanos ekonomikā.

Paralēli reformu īstenošanai jaunajam prezidentam nāksies strādāt pie Brazīlijas ārpolitikas profila atjaunošanas, kas pēdējo gadu laikā ir krietni sašaurinājies, ņemot vērā iekšpolitiskos izaicinājumus, kā arī valdības zemo leģitimitāti. Kā vienu no galvenajiem reģionālajiem izaicinājumiem var minēt politisko un no tās izrietošo humanitāro krīzi Venecuēlā, kuras rezultātā kopš 2017. gada Brazīlijā ir ieradušies vairāk nekā 50 tūkstoši bēgļu.

Ne mazāku aktualitāti turpinās spēlēt arī reģionālās integrācijas jautājums.

Latīņamerika turpina būt viens visvājāk integrētajiem reģioniem pasaulē, apdzenot tikai Āfriku.

BRICS

BRICS ir piecu valstu savienība — Ķīna, Krievija, Indija, Brazīlija un Dienvidāfrika. Sākotnēji savienību izveidoja Brazīlija, Ķīna, Krievija un Indija, bet Dienvidāfrika pievienojās savienībai 2010. gadā. 2018. gadā šis piecas ekonomikas 23,2% no globālā kopprodukta un visas 5 valstis ir G-20 dalībnieces. Katru gadu BRICS ietvaros tiek noturēts valsts vadītāju samits, kā arī paralēli notiek dažādu nozaru ministru tikšanās.

Lai arī iemesli ir dažādi, kā viena no problēmām tiek minēta kaimiņvalstu nevēlēšanās atzīt Brazīlijas reģionālās varas statusu, kas ir bijusi saistīta ar Brazīlijas integrācijas iniciatīvu bremzēšanu pagātnē.

Tāpat Ķīnas pieaugošā loma reģionā turpmākajos gados turpinās būt gan iespēja, gan izaicinājums. Ķīnas klātbūtne reģionā dos iespēju  piesaistīt investīcijas un veicināt ekonomiskās attiecības. Vienlaikus būs sarežģīti rast risinājumu Venecuēlas krīzei, ņemot vērā Ķīnas plašās intereses šajā valstī. Šajā kontekstā būtisku lomu spēlēs Brazīlijas diplomātija BRICS (Brazīlija (B), Krievija (R), Indija (I), Ķīna (C) un Dienvidāfrika (S)) formātā, kas garantē iespēju uzturēt regulāru politisko dialogu ar Ķīnu. Tieši nākamajam prezidentam 2019. gadā būs iespēja vadīt BRICS samitu Braziljā.

Polarizācija draud sašķelt Brazīlijas sabiedrību

Prognozes, ka otrajā vēlēšanu kārtā cīņa par prezidenta amatu norisināsies tieši starp Hadadu un Bolsonāro, liecina par spēcīgu ideoloģisko polarizāciju sabiedrībā. Valstī, kurā slepkavību skaits pagājušajā gadā sasniedza 63 880, spēcīga polarizācija ilgtermiņā var tikt uzskatīta par nopietnāko no minētajiem izaicinājumiem. Ņemot vērā, ka  Bolsonāro ir paziņojis, ka vēlēšanās pieņemšot tikai uzvaru, bet gadījumā, ja par nākamo prezidentu kļūtu Hadads, agri vai vēlu tiktu aktualizēts jautājums par Lulas apžēlošanu, pamats šaubām par sabiedrības noslāņošanos ir abos gadījumos. Tas pamatoti liek šaubīties par to, vai Brazīlija tuvāko gadu laikā spēs piedzīvot atdzimšanu pēc ilgstoša stagnācijas perioda.

Jebkurā gadījumā Brazīlija ir lielu pārmaiņu priekšā. Izmaiņas būs novērojamas gan sabiedrībā, gan arī politiskajā vidē, kas mijiedarbosies ar mainīgo starptautisko kontekstu. Jautājums par to, kā noritēs Brazīlija transformācija nākamo četru gadu perspektīvā, paliek atvērts.

 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti