ĪSUMĀ:
- Brazīlijas prezidents: sākotnējais militārās misijas mandāts – divas nedēļas;
- Brazīlijas Roraimas štatā ieradušies desmitiem tūkstoši venecuēliešu;
- Arvien lielāks migrantu pieplūdums Venecuēlas kaimiņvalstīs;
- Spriedze starp migrantiem un vietējiem novedusi pie vardarbības.
Brazīlijas armijas vienības tiek sūtītas uz valsts ziemeļu štatu Roraimu, kas robežojas ar Venecuēlu, lai gādātu par drošību un kārtību. Saskaņā ar Brazīlijas prezidenta Mišela Temera teikto, sākotnējais militārās misijas mandāts ir divas nedēļas.
Roraima ir viens no Brazīlijas nabadzīgākajiem un izolētākajiem štatiem, taču tajā, bēgot no ekonomiskās krīzes, ieradušies desmitiem tūkstoši venecuēliešu. Daudzi spiesti dzīvot pilsētu un ciematu ielās. Brazīlijas prezidents Temers norādīja, ka armijas nosūtīšana uz reģionu paredzēta ne tikai Brazīlijas pilsoņu, bet arī Venecuēlas imigrantu drošības garantēšanai.
Venecuēlas kaimiņvalstu pierobežu rajoni spiesti tikt galā ar arvien lielāku migrantu pieplūdumu. Spriedze un konflikta situācijas starp migrantiem un vietējiem arī novedusi pie vardarbības epizodēm.
Saskaņā ar ANO datiem, pēdējos gados no Venecuēlas krīzes dēļ prom devušies vairāk nekā divi miljoni cilvēku,
lielākā daļa uz kaimiņvalsti Kolumbiju, kur nu dzīvo vairāk nekā miljons venecuēliešu. Vēl vismaz pusmiljons devušies uz Ekvadoru, vairāk nekā 400 000 uz Peru un aptuveni 60 000 – uz Brazīliju.
Kaimiņvalstu pierobežu reģioniem ir grūtības tik galā ar migrantu straumēm, un tās domā par stingrāku robežu uzraudzību. Peru šomēnes venecuēliešiem robežas šķērsošanai sāka pieprasīt pases ID karšu vietā. Līdzīgu soli spēra Ekvadora, taču tai pēc tiesas lēmuma šos mērus nācās atcelt.
Cilvēku straumes no Venecuēlas uz kaimiņvalstīm tuvojas apmēriem, ko var salīdzināt ar Eiropas Vidusjūras migrācijas krīzi 2015.gadā.
Par to pirms dažām dienām brīdināja Starptautiskās Migrācijas organizācijas pārstāvis Džoels Milmans: "Veidojas tādi krīzes apmēri, kādus jau esam pieredzējuši citviet pasaulē, īpaši Vidusjūras reģionā. Mums ir jāsāk izvirzīt prioritātes, nepieciešams finansējums un līdzekļi, lai šo situāciju varētu sākt kontrolēt, cik ātri iespējams. [Venecuēlas kaimiņvalstīs] sāk zust pacietība. Tas ir liels daudzums cilvēku, kas jāuzņem."
Sociālistu prezidenta Nikolasa Maduro valdības vadītā Venecuēla slīgst arvien dziļākā krīzē jau vairākus gados kopš strauji kritās valsts galvenās eksportpreces naftas cenas. Veikalos jau ilgstoši trūkst preces un pārtika, iedzīvotāju pirktspēju grauj straujā inflācija, kas saskaņā ar atsevišķām aplēsēm šogad var sasniegt milzīgus apmērus – vienu miljonu procentu.
Kritiķi vaino Maduro sociālistu valdības nemākulīgu ekonomisko politiku, bet viņš – "imperiālistu" starptautisku sazvērestību ar ASV un Eiropu priekšgalā.
