Žaira Bolsonaru administrācijas vadītājs Onikss Lorenconi sacīja, ka Brazīlija augstu novērtē šo piedāvājumu, bet varbūt šos resursus būtu pareizāk izmantot, lai no jauna apmežotu Eiropu.
Viņš piebilda, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons nespēj izvairīties pat no prognozējama ugunsgrēka baznīcā, kas ir pasaules mantojuma objekts, tāpēc viņam nebūtu ko mācīt Brazīlijai.
"Makrons piedāvā palīdzību Amazonei no bagātajām valstīm. Vai kāds sniedz palīdzību, ja vien tie nav pēdējie nabagi, necerot kaut ko saņemt pretī?
Kāpēc viņi tagad uzmetuši aci Amazonei? Ko viņi tur meklē?" vaicāja Brazīlijas prezidents Bolsonaru.
Tikmēr Makrons turpina uzsvērt, ka pasaule negrasās vienkārši noskatīties, kā deg Amazone.
"Mēs respektējam jūsu suverenitāti, tā ir jūsu valsts – to es pateicu ļoti skaidri un nepārprotami. Taču vienlaikus Amazones mūžameži ir visas planētas jautājums.
Mēs varam palīdzēt tos atjaunot un meklēt ekonomiskos risinājumus, kas ciena dabisko līdzsvaru. Taču mēs nevaram ļaut jums visu iznīcināt!" skaidroja Makrons.
Spriedze Francijas un Brazīlijas attiecībās pieaugusi, kopš Makrons tviterī pauda, ka ugunsgrēks Amazones baseinā uzskatāms par starptautisku krīzi. Ugunsgrēki jau izpletušies 950 000 hektāru platībā, un ugunsdzēšanas darbos iesaistīta arī armija. Ar satelītu palīdzību šogad Amazones reģionā konstatēti vairāk nekā 40 000 ugunsgrēku, vairāk nekā puse no tiem sākušies šomēnes.
Vienlaikus Brazīlijas prezidentam jāsaskaras arī ar spiedienu no pašmājām. Jaunākās aptaujas liecina, ka viņa popularitāte nokritusies līdz 29%. Labējais prezidents tiek vainots pārlieku aktīvā kalnrūpniecības, kokapstrādes un lielo lauksaimniecības uzņēmumu interešu lobēšanā šajā jautājumā. Šai kritikai pievienojas arī Amazones pirmiedzīvotāju līderi.
"Mēs uzskatām, ka prezidenta Bolsonaru attieksme iedrošinājusi fermerus pielaist uguni Amazonei.
Viņi jūt, ka valsts vadītājs viņus atbalsta. Tā domā arī daudzi kalnrūpniecības un kokapstrādes uzņēmumi," sacīja Kajapo tautas vecākais Raoni Metuktire.
