Lai gan Eiropas valstu līderi piektdien Bratislavā visiem spēkiem mēģināja izrādīt solidaritāti un vienotību, līdz galam noslēpt domstarpības tomēr nav izdevies. Iznākot no Bratislavas pils, Itālijas premjers Mateo Renci paziņoja, ka ar panākto ir krietni par maz.
“Lai gan ir sperti soļi uz priekšu, tas ir tālu no tās Eiropas, ko vēlamies redzēt,” paziņoja Itālijas valdības vadītājs. Arī Ungārijas premjers Viktors Orbans kārtējo reizi kritizēja Vācijas kancleres Angelas Merkeles migrācijas politiku, nosaucot to par naivu.
Tomēr skaudrie paziņojumi žurnālistiem kontrastē ar mierīgo un konstruktīvo sarunu toni, kas valdīja pie 27 līderu galda. Un galu galā gan Ungārija, gan Itālija atbalstīja arī kopīgi pieņemto paziņojumu, ko žurnālistiem prezentēja Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks.
“Tas, ka miljoniem cilvēku jūtas nedroši, ir realitāte,” atzīst Tusks. „Viņi ir satraukti par kontroles trūkumu un ir bažīgi par migrācijas un terorisma radītajām sekām, kā arī par savu ekonomisko un sociālo aizsargātību. Mūsu situācijas izvērtējums ir skaudrs, bet ne pesimistisks. Lai gan mēs visi atzīstam, ka Eiropas Savienība nav ideāla, mēs arī saprotam, ka tas ir labākais, kas mums ir.”
Sarunu par diezgan atklātu nosauca arī Latvijas premjers Māris Kučinskis.
“Varbūt tajā brīdī, kad sāk runāt atklāti un sajūt kādu apdraudējumu vai krīzi, tad arī katrs apliecina, cik tomēr ir nepieciešams turēties kopā. Un otrs, protams, [atšķiras, kad] katrs atsevišķi savā valstī [runā] un tad, kad visi ir kopā runā. Un tad arī saprot, ka daudz mums ir kopējā tomēr,” – tā Kučinskis.
Kučinskis sacīja, ka tā dēvētajā Bratislavas plānā pašreiz ir liels uzsvars uz ekonomisko attīstību, ko uzrunājot kolēģus pasvītroja arī viņš pats.
Tomēr tas vai Eiropa ir gatava saņemties un rīkoties vienoti un aktīvi parādīs solījumu un ieceru ieviešana dzīvē. To sarunā ar Latvijas Radio pēc samita pasvītroja jaunais Austrijas kanclers Kristiāns Kerns.
“Tā bija diezgan mierīga diskusija. Man liekas, ka mums ir vienota izpratne un tagad mums ir jānodrošina progress. Es domāju, ka Junkera kunga priekšlikumi uzrunā Eiropas Parlamentā, ir labs un solīds pamats turpmākām diskusijām. Un tagad mums ir jāstrādā, lai šie priekšlikumi kļūtu par īstenību,” norāda Kerns.
Bratislavā notika arī kaut kas sen neredzēts. Francijas prezidents Franusā Olands un Vācijas kanclere Merkele sarīkoja kopīgu preses konferenci. Nekas tāds pēc samita nav noticis kopš 2012. gada, kad Olands nāca pie varas.
Abi solīja strādāt plecu pie pleca, lai gan jāsaka, ka Olanda izredzes tikt pārvēlētam nākamā gada vēlēšanās ir diezgan zemas. Arī Merkeli priekšvēlēšanu kampaņa vairs nav aiz kalniem. Tomēr tagad viņa īpaši izcēla ekonomiku un digitālo sektoru.
“Iedzīvotājiem dotais solījums par labklājības nodrošināšanu līdz šim nav līdz galam piepildīts. To parāda gan jauniešu bezdarbs, gan tas, ka ievērojams progress daudzās tehniskās jomās notiek citur pasaulē nevis pie mums. Tādēļ digitālajā jomā ir vieta pamatīgiem uzlabojumiem, un mēs vēlamies panākt, lai nākotnes darbavietas atrastos pie mums,” uzsver Merkele.
Slovākijas galvaspilsētā iesāktās diskusijas turpināsies līdz pat pavasarim, kad Romā tiks atzīmēta 60. gadadiena kopš Romas līguma parakstīšanas. Tad arī plānots nākt pie jauna kopsaucēja.
