Bratislavas samitā valstu līderi cenšas pārvarēt ES krīzi

Vienotība, drošība un ekonomiskā attīstība - tie ir daži no galvenajiem tematiem, ko piektdien, 16.septembrī, Bratislavā īpaši sasauktajā samitā apspriež 27 Eiropas Savienības valstu premjeri un prezidenti. Tā ir pirmā reize, kad dalībvalstu pārstāvji sanāk bez Lielbritānijas valdības vadības, lai saprastu, kas būtu turpmāk jādara, lai nepieļautu pakāpenisku ES sadalīšanos.

“Lai arī viena valsts ir izlēmusi doties prom, Eiropas Savienība mums pārējiem joprojām ir nepieciešama”. Tā teikts 27 bloka līderu kopīgajā paziņojumā pēc šovakar Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā notikušā neformālā samita.

 Diskusijas esot bijušas ļoti atklātas un līderi vienojušies par sešu mēnešu “ceļu karti” Eiropas Savienības  pilsoņu uzticības atgūšanai, lai risinātu migrācijas, terorisma, ekonomiskās un sociālās neskaidrības jautājumus.  

Valstu līderiem šī sarunas nebija vieglas, jo pēc “Brexit” referenduma viņu priekšā ir Eiropa, kuru plosa populisms un atšķirīgi redzējumi par ES nākotni.

Tomēr no rīta, šeit ierodoties, līderu paziņojumi gandrīz lika domāt, ka visi atrodas uz viena viļņa attiecībā uz to, ko sagaida no šodienas tikšanās – tie nebūs uzreiz konkrēti darbi, bet drīzāk sapratne, kā virzīties tālāk.  

“Mēs esam kritiskā situācijā. Mums ir ar darbiem jāpierāda, ka mēs varam uzlabot drošību – iekšējo un ārējo, cīnīties pret terorismu, sadarboties aizsardzībā, ka mēs varam izdarīt labāk izaugsmes un nodarbinātības jomās. Šeit es īpaši ceru uz digitālo tirgu un iespēju radīšanu jaunatnei Eiropā. Mums arī jārisina mūsu ārējās robežas aizsardzība un imigrācijas cēloņi,” paziņoja Vācijas kanclere Angela Merkele.

 Dienas pirmajā pusē tika spriests par kopīgo “diagnozi” Eiropā, pusdienās tika runāts par komunikāciju. Pēdējā laikā ar to gājis grūti, Luksemburgas ārlietu ministrs šonedēļ izteicās, ka Ungāriju vajadzētu izslēgt no ES par to, kā viņi izturas pret bēgļiem, bet ungāru premjers Viktors Orbans luksemburgieti nosauca par komunistu. Skaidrs, ka šādā stilā ES valstis nevar turpināt.

Būtu kļūdaini iedomāties, ka iemesli, kas pamudināja Lielbritānijas iedzīvotājus nobalsot par izstāšanos no Eiropas Savienības, pastāv tikai šajā valstī. Uz jautājumiem, kā garantēt iedzīvotāju drošību un ekonomisko labklājību, kā arī saglabāt mūsu kultūras mantojumu un dzīvesveidu tik un tā būtu bijis jāatbild. Tā vēstulē 27 Eiropas valstu premjeriem un prezidentiem pirms Bratislavas samita rakstīja Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks.

Viņš aicināja politiskos līderus, kuri pirmo reizi tiekas bez Lielbritānijas valdības pārstāvjiem, uz godīgu un atklātu diskusiju par esošo problēmu risinājumiem.  

Tomēr ir skaidrs, ka viedokļi par to, kas būtu labāk jādara, atšķiras. Latvijas premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) aizstāv pragmatisku pieeju, liekot uzsvaru uz ekonomiku un dzīves līmeņa izlīdzināšanu starp valstīm.

 “Es uzskatu, ka mums nevajadzētu šobrīd ļauties kaut kādiem satricinājumiem un eksperimentiem vai citām lietām, kas vienkārši varētu izsist no līdzsvara,” pauda Kučinskis.

Kučinskis, tāpat kā Tusks, uzsver, ka ir nepieciešams nopietni sākt īstenot jau pieņemtos lēmumus. Ja reiz vienošanās ir, tad tā ir jāpilda. Tikmēr, piemēram, Grieķijas premjers Aleksis Ciprs uzskata, ka ir jābūt būtiskākām pārmaiņām.

“Eiropai šobrīd ir nepieciešama jauna vīzija un skaidrs pārmaiņu plāns. Mums ir vajadzīga sociāla Eiropa ar izaugsmi un labklājību visiem tās iedzīvotājiem - gan jauniešiem, gan visiem pārējiem. Mums ir nepieciešama Eiropa, kas spēj efektīvi un humāni risināt migrācijas problēmas,” klāstīja Ciprs.

“Un viens ir pilnīgi skaidrs: Eiropa vairs nedrīkst kā mēnessērdzīgā iet nepareizā virzienā,” sacīja Grieķijas līderis.

Arī Luksemburgas valdības vadītājs Ksavjē Betels sacīja, ka Eiropa pašreiz atrodas sliktā stāvoklī un, ja kāds to neredz, tad tam ir vajadzīgas jaunas brilles. Tomēr tajā pašā laikā viņš piebilda, ka 90% no Eiropas Savienības mehānisma darbojas veiksmīgi. Kopsaucējs būtu jāatrod tikai par atlikušajiem 10%.

Vairāku valstu vadītāji atzīmēja drošību kā vienu no atslēgas jautājumiem. Tā sevī ietver arī cīņu ar terorismu, ko atsevišķā paziņojumā uzsvēra Višegradas grupas valstis – Polija, Čehija, Slovākija un Ungārija. Drošību piesauca arī Slovēnijas premjers Miro Cerars.

 “Eiropa turpinās pastāvēt, ja mēs paliksim vienoti. Ir ļoti būtiski, ka mēs skaidri izrunājam atšķirīgos uzskatus, bet beigās tomēr atrodam vienotu pieeju dažādu izaicinājumu risināšanai. Un svarīgākie starp tiem, protams, ir drošība, migrācija un mūsu iedzīvotāju nākotne,” pauda Cerars.

“Mums ir jānodrošina labākus dzīves apstākļus pilsoņiem, bet mēs to nespēsim panākt, ja vispirms neatrisināsim masu migrācijas un drošības jautājumus,” uzsvēra Slovēnijas premjers.

Tomēr gan Vācijas kanclere Angela Merkele, gan Francijas prezidents Fransuā Olands un vairāku citu valstu politiķi mudināja pārāk daudz negaidīt no viena samita.

Galu galā šī ir neformālā sanāksme, jo kamēr Lielbritānija nav oficiāli izstājusies no bloka, bez viņiem nekādus nopietnus lēmumus pieņemt nemaz nav iespējams. Tādēļ lai izstrādātu skaidru rīcības plānu, Bratislavas diskusijām šoziem sekos sarunas Maltā un pavasarī Romā.  

Bet, protams, kā kuluāros norādīja viens ES ierēdnis – izgāšanās risks nav izslēgts. Samits neizdosies, ja nebūs kopīgas saskaņas.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt