Pusgadu pēc tam, kad Bosnija un Hercegovina februārī oficiāli iesniedza pieteikumu uzņemšanai ES, pirmdien vizītē Briselē ieradās viena no augstākajām valsts amatpersonām Deniss Zvizdičs. Viņš ir Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs jeb valdības galva. Tomēr, ņemto vērā valsts sarežģīto etniski politisko dalījumu, viņš neieceļ ministrus. Viņa uzdevums ir koordinēt ministru darbu.
Pēc Balkānu kara 20. gadsimta 90. gados Bosnija un Hercegovina joprojām ir etniski sašķelta. Tā ir sadalīta divās autonomās daļās - Bosnijas un Hercegovinas Federācijā, kur vairākums iedzīvotāju ir musulmaņi - bosnieši un horvāti, un Serbu Republikā, kur vairākums ir serbi.
Centrālās varas iestādes Sarajevā ir vājas, lēmumu pieņemšana ir sarežģīta. Šo iemeslu dēļ valsts iespējas iestāties ES šobrīd ir visai attālas. Tomēr pēdējos mēnešos, kaut ar milzīgām pūlēm, Bosnijas kopienām tomēr ir izdevies vienoties par vairākiem svarīgiem jautājumiem.
To pirmdien Briselē pēc tikšanās ar Zvizdiču novērtēja ES kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās komisārs Johanness Hāns. „Valsts ir nostājusies uz pareiza ceļan un mums vajadzētu darīt visu, lai saglabātu šo impulsu. Runājot par Eiropas perspektīvu, Bosnija un Hercegovina ir spērusi ļoti svarīgus soļus - kā koordinācijas mehānisma apstiprināšana attiecībā uz ES jautājumiem,” sacīja Hāns.
Bosnijas līderi augustā apstiprināja koordinācijas mehānisma izveidi, un tā bija viena no Briseles prasībām. Mehānisma uzdevums ir uzlabot sadarbību un informācijas apmaiņu starp visiem Bosnijas valsts pārvaldes līmeņiem un institūcijām ar mērķi koordinēti spert nepieciešamos soļu un īstenot reformas, kas nepieciešamas, lai varētu cerēt uz iestāju ES. Brisele gan uzsvērusi - svarīga ir ne tikai vienošanās, bet arī tas, kā šo vienošanos īstenos dzīvē.
Zvizdičs no savas puses savukārt atkārtoti apstiprināja valsts apņēmību turpināt Eiropas integrācijas ceļu. „Ceļš uz ES joprojām ir Bosnijas un Hercegovinas galvenā ārpolitikas prioritāte,” norāda Zvizdičs. „Tai nav alternatīvasn un esam apņēmības pilni turpināt šo ceļu, kā arī attīstīt ekonomiku un īstenot reformas. Lai arī cik smagas šis reformas būtu, mēs zinām, ka tās novedīs pie ekonomikas attīstības un labāku iespēju radīšanas mūsu pilsoņiem, stiprinās likuma varu un cīņu pret visa veida ekstrēmismu, kā arī uzlabos reģionālo sadarbību,” pauž Zvizdičs.
Tomēr sašķeltajai valstij drīzumā priekšā vēl viens iekšpolitisks izaicinājums. Bosnijas sastāvā ietilpstošā Serbu Republika septembra nogalē gatavojas rīkot referendumu par serbu nacionālās dienas datuma noteikšanu.
Tajā paredzēts lemt par to, vai Serbijas Republikas dienu svinēta 9.janvārī, lai gan šo datumu pārējās Bosnijas kopienas vērtē ļoti pretrunīgi.
Šajā dienā 1992.gadā, kad vēl pastāvēja kādreizējā Dienvidslāvija, Bosnijas serbi proklamēja tā dēvēto Serbu Tautas Republiku, ko pārējās kopienas uztvēra kā apliecinājumu, ka serbi iestājas pret Bosnijas-Hercegovinas vienotību.
Pret referendumu iestājas gan pārējās valsts etniskās grupas, un tas bažīgu dara starptautisko sabiedrību - daudzi šo balsojumu uzskata par soli pretim referendumam par Serbu Republikas neatkarību un atšķelšanos no Bosnijas un Hercegovinas.
