Referendums notika Bosnijas-Hercegovinas Serbu Republikā, ignorējot konstitucionālās tiesas spriedumu. Pret šo ideju iestājās arī rietumvalstu pārstāvji.
1992. gada 9.janvārī serbi vienpusēji pasludināja neatkarību no Bosnijas, un tas bija viens no asiņainā pilsoņu kara iemesliem.
Eksperti uzskata, ka svētdienas balsojums saasinās serbu attiecības ar musulmaņu un katoļu tautības iedzīvotājiem un vājinās valsti.
Saskaņā ar 1995. gadā noslēgto Deitonas miera līgumu Bosnija-Hercegovina ir sadalīta Serbu Republikā un Musulmaņu-Horvātu Federācijā. Katram no valsts autonomajiem apgabaliem ir sava valdība un policija, bet oficiālajā galvaspilsētā Sarajevā bāzētās federālās valdības pilnvaras ir niecīgas.
20 gadus federālā valsts pastāv, galvenokārt pateicoties starptautiskās sabiedrības spiedienam.
