Lai arī jau vairākus mēnešus pasaules masu saziņas līdzekļu uzmanība ir pievērsta protesta akcijām Ukrainā, jau vairākas dienas protesta akcijas ir pārņēmušas arī aptuveni 20 Bosnijas un Hercogovinas pilsētas. Galvenokārt bezdarbnieki protestē pret pašreizējās valdības īstenoto ekonomisko politiku, slēdzot lielu skaitu valsts rūpnīcu, kuros tika nodarbināta ievērojama daļa no valstī strādājošajiem. Līdzšinējās politikas dēļ bezdarbs Bosnijā un Hercogovinā pašlaik ir sasniedzis aptuveni 40%. Centrālā banka gan aprēķinājusi, ka patiesībā šis skaitlis varētu būt aptuveni 27,5%, jo daudzi iedzīvotāji ir nodarbināti tā dēvētajā ēnu ekonomikā.
Bosnija un Hercogovina ir arī viena no nabadzīgākajām valstīm Eiropā, vidējai algai sasniedzot aptuveni 420 eiro, bet piektā daļa pilsoņu dzīvo zem nabadzības līmeņa. Varas iestādes tiek apsūdzētas arī varas ļaunprātīgā izmantošanā un augstā korupcijā.
Pēdējo dienu laikā protesta akcijas kļuvušas vardarbīgas. Kā ziņo ārvalstu masu saziņas līdzekļi, piektdien tūkstošiem iedzīvotāju izgāja galvaspilsētas Sarajevas ielās. Vairāki simti demonstrantu sākuši apmētāt tiesībsargus ar akmeņiem un citiem priekšmetiem. Pilsētas centrā tikušas dedzinātas automašīnas un mājas. Aktīvisti esot ielenkuši valdības kvartālu, izsituši vairākus logus Bosnijas un Hercogovinas prezidenta rezidencē, kā arī iemetuši tajā petardes, no kurām izcēlies ugunsgrēks. Lai arī policisti atbildējuši ar asaru gāzi, gumijas lodēm un ūdens lielgabaliem, protestētājiem tomēr izdevās nokļūt līdz rezidences ēkai.
Ārpus Sarajevas lielākās demonstrācijas notikušas arī citās lielākajās pilsētās - Tuzlā un bijušajā ogļu ieguves centrā Zenicē. Tuzlā aptuveni pieci tūkstoši cilvēku ielauzušies vietējās administrācijas ēkās, salaužot mēbeles un datortehniku. Jaunākā informācija liecina, ka sadursmēs ievainojumus guvuši vismaz divi simti cilvēku, no kuriem gandrīz puse ir policisti.
Kā paziņojis Bosnijas trīspusējās prezidentūras priekšsēdētājs Zeļko Komsičs, tuvākajā laikā plānots sasaukt valsts vadības ārkārtas tikšanos. Pēc viņa vārdiem, politiķiem ir jāuzņemas atbildība par notiekošo, jo pretējā gadījumā no anarhijas nekas labs nav gaidāms.
Bosnija un Hercogovina ir apņēmības pilna nākotnē pievienoties Eiropas Savienībai, un 2012. gada vidū tika uzsāktas augsta līmeņa iestāšanās sarunas. Eiropas Savienība decembrī paziņoja, ka tā varētu uz pusi samazināt savu finansiālo palīdzību Sarajevai, ja prasītajās reformās netiks novērots pietiekams progress.
