1995.gada jūlijā Bosnijas kara laikā Bosnijas serbu spēki pārņēma tolaik ANO aizsargāto Srebrenicas anklāvu, kur vēlāk tika noslepkavoti apmēram 8000 musulmaņu vīriešu un zēnu.
Srebrenicas slaktiņš tiek uzskatīts par asiņaināko kara noziegumu, kas pastrādāts Eiropā kopš Otrā pasaules kara.
Sestdien Srebrenicā memoriālajā kapsētā zemes klēpī tiks guldītas vēl 136 upuru mirstīgās atliekas. 20 gadus pēc slaktiņa nogalināto identifikācija joprojām turpinās.
Srebrenicas memoriālajā kapsētā atrodas vairāk nekā 6000 cilvēku mirstīgās atliekas. Pārsvarā tikušas atrasts tikai daļējas upuru mirstīgās atliekas. Daudzos gadījumos viņu kauli tikuši pārvietoti no masu kapiem uz tā dēvētajiem „sekundārajiem” kapiem, lai censtos slēpt slaktiņa patiesos apmērus.
Slaktiņa piemiņas pasākumus apmeklēs arī Serbijas premjerministrs Aleksandrs Vučičs. Viņš paziņojis, ka centīsies veicināt izlīgumu, tomēr nacionālo vainu šajā jautājumā Vučičs nav atzinis. Vairākas serbu ultranacionālistu grupas noliedz Srebrenicas slaktiņa atzīšanu par genocīdu un apgalvo, ka gāja bojā mazāk nekā 8000 cilvēku.
ANO Drošības padome šonedēļ balsoja par rezolūciju, kas Srebrenicas slaktiņu būtu atzinusi par genocīdu. Tomēr to bloķēja Krievija, dokumentu kritizējot kā šķeltniecisku un paužot, ka tas neveicinās izlīgumu.
