Pēc analītiķu domām, Balkānu reģionā uzjundītās emocijas kalpojušas par vēl vienu piemēru pasīvajai Rietumu rīcībai, kas kaitē Rietumu reputācijai, kā arī vairo Maskavas ietekmi reģionā.
Vēstures smagā nasta
Par smagajiem nesenās vēstures notikumiem Bosnijā regulāri atgādina piemiņas pasākumi. 90. gadu sākumā vairāk nekā 100 000 cilvēku zaudēja dzīvību asiņainākajā no bijušās Dienvidslāvijas kariem. Viņu vidū bija arī aptuveni 8000 musulmaņu vīriešu un zēnu, kas tika nogalināti Srebrenicas genocīdā 1995. gadā.
Bosnijas karam punktu pielikta starptautiskā iesaistīšanās un Deitonas miera līgums, ar kuru tika izveidota viena no pasaulē sarežģītākajām politiskajām sistēmām.
Starptautiska miera procesa pavadībā uzraudzītā valsts sadalīta Bosnijas un Hercegovinas Federācijā un Bosnijas Serbu Republikā, kuru pārvalda trīs prezidenti no bosniešu, horvātu un serbu kopienām. Tieši pēdējā no tām tagad likusi runāt par lielāko krīzi reģionā, kas draud uzplēst senas rētas.
Serbi veido paralēlas valsts pārvaldes institūcijas
Bosnijas serbu līderis Mirolads Dodiks satricinājis valsti ar šķietamiem mēģinājumiem attālināt Serbu Republiku no centralizētajām valsts institūcijām, it īpaši armijas, draudot izveidot savus bruņotos spēkus; vienlaikus attālināšanas uzsākta arī tieslietu un nodokļu sistēmās.
Līdz ar draudīgām paramilitārām parādēm un militārajiem manevriem jaunapstiprinātie Serbu Republikas likumi faktiski sākuši radīt paralēlas pārvaldes institūcijas, boikotējot esošās, lai gan oficiāli Dodiks joprojām noliedz, ka gatavo izstāšanos no trauslās valsts.
“Serbu Republikā mēs neplānojam iznīcināt Bosnijas un Hercegovinas teritoriālo vienotību, taču esam apņēmības pilni Serbu Republikai atgriezt suverenitāti, kuru nosaka konstitūcija un paredz Deitonas miera līgums, un mēs to izdarīsim!”
Tikmēr bosnieši regulāri organizē protestus pie valsts miera procesu uzraugošā ANO augstā pārstāvja biroja, kas ir atbildīgs par jauna konflikta novēršanu, vainojot to bezdarbībā. Turklāt šīm apsūdzībām tagad nāk klāt arī apsūdzības par rietumvalstu neieinteresētību trauslās Balkānu valsts liktenī.
Rietumu kapitulācija
Lai gan aizvadītajā nedēļā ANO Drošības padome lēma atjaunot Eiropas Savienības miera uzturēšanas misijas mandātu Bosnijā un Hercegovinā vēl uz vienu gadu, glābjot rezolūciju no Krievijas veto, tajā tika svītrotas visas atsauces uz Augstā pārstāvja biroju, pret kura klātesamību valstī iebilst gan Krievija, gan Serbu Republika.
“Carnegie Europe” pētnieks Kurts Basvēners šo soli nodēvējis par Rietumu kapitulāciju un pazīmi tam, ka Eiropas Savienības politika izgāžas gan Bosnijā, gan Rietumbalkānu reģionā kopumā.
“ANO Drošības padomes pastāvīgās dalībvalstis – Francija, Lielbritānija un ASV – akceptēja Krievijas šantāžu rezolūcijas formulējumā. Tas vērtējams kā nožēlojams Rietumu pazemojums.
Šis pazemojums varbūt neatbalsosies Briselē, Eiropas Savienības dalībvalstu galvaspilsētās vai Vašingtonā. Taču atbalsosies Balkānos, Maskavā un Pekinā.
Un tas tiks pareizi nolasīts kā iezīmējošs Rietumu lejupslīdi un nespēju rast gribasspēku, lai aizstāvētu savas pozīcijas pat tur, kur Rietumiem ir spēcīgi instrumenti.”
Ietekmīgais laikraksts “Financial Times” savukārt raksturo ANO balsojuma iznākumu kā Rietumu politikas sakāvi un vēl viena naglu Deitonas miera procesa zārkā. Laikraksts piebilst, ka Rietumu saimnieciskums tikai uzkrās problēmas nākotnei.
Spriedze ir augsta
Stājoties amatā, ANO augstais sūtnis Kristians Šimts brīdināja, ka Bosnijas un Hercegovinas grūšana izjukšanas virzienā nenovēršami ietekmēs arī citus Rietumbalkānu neatrisinātos konfliktus. Tagad arī atsevišķi Eiropas Savienības politiķi sākuši celt trauksmi.
“Vienmēr, kad runājam par situāciju Balkānos, spriedze ir tik augsta, ka bruņota konflikta iespējamību nevar neņemt vērā. Un tas ir iemesls, kāpēc mums tagad šim reģionam ir jāpievērš daudz lielāka uzmanība,” uzsver Somijas ārlietu ministrs Peka Hāvisto.
Cenšoties mazināt spriedzi, visi trīs Bosnijas prezidenti šonedēļ Sarajevā tikās ar ASV Valsts departamenta sūtni Gabrielu Eskobaru. Pēc sanāksmes Eskobars uzsvēra, ka visi četri klātesošie vienojušies par vienu lietu – kara nebūs. Tikmēr Dodiks vēlreiz apliecināja, ka iesāktā juridiskā Serbu Republikas attālināšanās tikšot turpināta.
