Sadaļas Sadaļas

Borisa Ņemcova līdzgaitnieks: Krievija agri vai vēlu leposies ar Ņemcovu

Krievijas demokrātijas atbalstītāji sestdien pieminēs sesto gadadienu, kopš netālu no Kremļa tika nošauts opozīcijas politiķis Boriss Ņemcovs. Viņš gadiem ilgi bija brīdinājis par briesmām, ko Krievijai rada Vladimira Putina režīms, bet pats kļuva par vienu no politiskās vardarbības upuriem.

Ņemcova līdzgaitnieks Vladimirs Kara-Murza sarunā ar Latvijas Televīziju pauž pārliecību: agri vai vēlu pienāks diena, kad Borisa Ņemcova vārdā būs nosauktas Krievijas pilsētu ielas un laukumi.

Krievijas opozīcijas līderi, nepiekāpīgo Putina varas pretinieku Ņemcovu ar šāvieniem mugurā nogalināja 2015. gada 27. februārī uz tilta pie Kremļa mūriem. Par slepkavības pastrādāšanu vēlāk tika notiesāti pieci čečeni, taču pasūtītājs joprojām nav noskaidrots.

Ņemcova slepkavības gadadienā Maskavā un citviet Krievijā katru gadu notiek viņa piemiņai veltīti pasākumi. Slepkavības vietā ļaudis sapulcējas arī stundā un minūtē, kad lodes izdzēsa Ņemcova dzīvību: pulksten 23.31.

Ņemcovs nav aizmirsts

Katru gadu Maskavā ir noticis demokrātijas atbalstītāju gājiens Ņemcova piemiņai; tāds tika sarīkots arī pērn, kad gājienā piedalījās vairāk nekā 20 000 cilvēku. Viņu vidū bija arī tagadējais Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs ar sievu Jūliju.

Gada laikā daudz kas ir mainījies: pagājušogad pats Navaļnijs gandrīz tika nogalināts ar bīstamas indes palīdzību, bet šogad janvārī pēc atgriešanās Krievijā viņš tika apcietināts un notiesāts, tagad jau nosūtīts uz koloniju soda izciešanai. Navaļnija līdzgaitniece Ļubova Soboļa tikmēr tiek turēta mājas arestā.

Ierastais daudzu tūkstošu piemiņas gājiens šogad izpaliks, jo Maskavas vadība neļāva to rīkot Covid-19 ierobežojumu dēļ. Taču cilvēki noteikti dosies nolikt ziedus uz tilta, lai godinātu Ņemcova piemiņu.

Slepkavības vietā ir izveidojies memoriāls, kur ziedi, sveces un Ņemcova fotogrāfijas redzamas gandrīz katru dienu. Ar šo varas nesankcionēto memoriālu saistās tāds kā dīvains seriāls: varasiestādes un Ņemcova idejiskie pretinieki regulāri izārda memoriālu, savukārt Ņemcova atbalstītāji drīz vien to atkal atjauno.

“Putins mūsu valstij nodara milzu kaitējumu, un viņam jāaiziet. Taču vēlams, lai viņš aiziet bez kara. Neatbalstu karu, jo karš nozīmē nāvi. Karš nozīmē cilvēku bojāeju. Mēs kā cilvēki ar liberāliem uzskatiem nevaram vēlēt nāvi pašu tautai, pat ja tā nonākusi maldos. Neesmu ne asiņainu revolūciju, ne karu atbalstītājs. Es uzskatu, ka Putina atkāpšanās jāpanāk ar miermīlīgiem līdzekļiem,” tā Ņemcovs runāja dažas dienas pirms nāves, kad viņš vērsās pret Krievijas agresiju Ukrainā.

Tā bija pēdējā reize, ka ar Ņemcovu redzējās viņa tuvs līdzgaitnieks, ievērojamais Krievijas opozicionārs Vladimirs Kara-Murza. Arī viņam pašam ir nācies daudz ciest no Putina režīma. Vismaz divreiz viņu mēģināja noindēt, bet ārstiem izdevās glābt Vladimira dzīvību. Pētniecisko žurnālistu grupa “Bellingcat” nesen paziņoja par savas izmeklēšanas rezultātiem: Kara-Murzu ilgstoši izsekoja tā pati Krievijas specdienestu grupa, kas tiek turēta aizdomās par Navaļnija noindēšanas mēģinājumu.

Viņš iemiesoja cerību laikmetu

“Boriss Ņemcovs daudzējādā ziņā iemiesoja brīvības un cerību laikmetu 90. gadu Krievijā. Viņš bija viens no demokrātisko pārmaiņu simboliem,” sarunā ar Latvijas Televīziju secina Kara-Murza, kurš ir “Borisa Ņemcova fonda'' priekšsēdētājs.

Plašāku sarunu ar Vladimiru Kara–Murzu varat noklausīties "Spotify".

“Ņemcovs bija rets politiskais līderis ne tikai Krievijai, bet atļaušos teikt, arī visai pasaulei, jo viņš nekad nenodeva savus principus. Piemēram, 90. gadu vidū, būdams Ņižņijnovgorodas gubernators, viņš nebaidījās atbraukt pie prezidenta Borisa Jeļcina uz Kremli, lai atvestu miljonu parakstu ar prasību izbeigt karu Čečenijā.

Viņš vienmēr runāja, ko domāja. Vienmēr darīja to, kas ir pareizi, nevis kas ir izdevīgi vai viegli. Viņš vienmēr turēja savu vārdu. Viņš bija ne tikai sekmīgs un principāls politiķis, viņš bija ļoti labs un godīgs cilvēks. Tā ir reta kombinācija. Ir tāds stereotips, ka veiksmīgs politiķis nevar būt labs cilvēks. Ņemcovs apgāza šo stereotipu.”

Kara-Murza stāsta, ka Ņemcovs vienmēr dzīvojis pēc principa: dari, kas ir pareizi, un būs, kas būs.

“Ja 90. gados, īsajā Krievijas brīvības periodā, Ņemcovs bija demokrātisko cerību iemiesojums, tad savas dzīves pēdējos gados viņš kļuva par neapšaubāmu pretošanās simbolu. Ņemcovs simbolizēja pretošanos meliem, vardarbībai, propagandai. Pretošanos pret visām tām riebeklībām, ko mūsu valstij nesis Putina režīms.”

Putina konkurents, potenciālais prezidents

Uz jautājumu, kāpēc, viņaprāt, Ņemcova pretinieki pieņēma lēmumu viņu nogalināt, Kara-Murza atbild: “Ņemcovs bija bīstams varai daudzu iemeslu dēļ. Viņam bija sekmīga pieredze valsts pārvaldē, kuras gandrīz nevienam no mums [opozīcijas politiķiem] saprotamu iemeslu dēļ nav, jo Putins tik ilgi bijis pie varas.

Ņemcovs bija veiksmīgs gubernators, parlamenta deputāts vairākos sasaukumos, Krievijas vicepremjers. Saprotiet – tas ir potenciālais prezidents. Un tas jau kļuva ļoti bīstami tiem, kas šodien ir pie varas Kremlī. Ņemcovs prata organizēt pilsoniskās kustības, masu mītiņus.

Atcerieties 2014. gadu, kad sākās karš ar Ukrainu, kad notika Kremļa īstenotā Krimas aneksija, Maskavā protesta gājienos pret šo karu izgāja desmitiem tūkstoši cilvēku. To organizēja Boriss Ņemcovs.”

Kara-Murza ir pārliecināts, ka Krievijas iedzīvotāji arī turpmāk rūpēsies par Ņemcova piemiņas saglabāšanu. “Cilvēki nes ziedus katru dienu. Tas nav tikai reizi gadā. Slepkavības vietā katru dienu ir svaigi ziedi un aizdegtas svecītes. Maskavā ir tūkstošiem cilvēku, kuriem ir svarīgi atnākt un godināt Ņemcova piemiņu,” stāsta Kara-Murza.

“Pagaidām šis memoriāls ir spontāns, tautas radīts. Bet man nav šaubu – pienāks diena, kad šajā vietā būs uzstādīta oficiāla piemiņas plāksne un Borisa Ņemcova vārdā būs nosauktas Krievijas pilsētu ielas un laukumi,” uzsver Kara-Murza.

Krievija būs brīva

Viņš stāsta, ka pašlaik jau četrās pasaules valstu galvaspilsētās – Vašingtonā, Viļņā, Kijevā un Prāgā – Krievijas vēstniecības atrodas uz ielām vai laukumiem, kas nosaukti Borisa Ņemcova vārdā.

Savulaik arī Rīgā izskanējusi ideja pārdēvēt Ņemcova vārdā Antonijas ielu, kur atrodas Krievijas vēstniecība Latvijā. Rīgas būvvalde pirms dažiem gadiem gan paziņoja, ka tuvākā nākotnē Ņemcova ielas parādīšanās Rīgā nav gaidāma, jo esot jānogaida vismaz 10 gadus pēc cilvēka nāves, lai viņa vārdā nosauktu ielu.

“Man nav šaubu – pienāks diena, kad Krievijas valsts būs lepna par to, ka mūsu vēstniecības Vašingtonā, Viļņā, Kijevā un Prāgā, un, es ceru arī Rīgā, atrodas uz Borisa Ņemcova vārdā nosauktām ielām un laukumiem,” uzskata Kara-Murza.

“Boriss Ņemcovs diemžēl nenodzīvoja līdz dienai, kad Krievija kļūs brīva. Bet šī diena noteikti pienāks, un viņa nopelns tajā būs milzīgs.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt