"Mēs apbruņojam Ukrainu, jo šis karš ir mūsu drošības izaicinājums un eksistenciāls izaicinājums Eiropai.

Zelenskis un ukraiņi saņem daudz aplausu, bet nepietiekami munīcijas. Tas ir šis paradokss. Viņiem mazāk jāaplaudē, un viņi labāk jāapbruņo.

Vēl ir daudz darāmā. Mums ir jāpaātrina mūsu militārais atbalsts Ukrainai. Ātri. Ukraina ir kritiskā situācija, ja runājam par pieejamās munīcijas apjomu. Esam pārāk ilgi pieņēmuši kritiskus lēmumus, piemēram, tanku ziņā. Lai gan visi zina – lai uzvarētu klasisku karu, kaujas tanki ir vajadzīgi, uzvarēt karā bez šādiem ieročiem nav iespējams," norādīja Borels.

Munīcijas piegādes jautājums Ukrainai ir jāatrisina dažu nedēļu laikā, uzsvēra Borels, norādot, ka to nevarēs atrisināt kopīgos iepirkumos, jo tā ir gara birokrātijas ķēde.

Tā vietā dalībvalstīm ir jāsniedz Ukrainai tas, kas tām jau tagad ir pieejams, pēc tam gaidot, kad to rezerves tiks atkal papildinātas. Aizsardzības ministru sanāksmē marta sākumā Borels un ministri aicinās paātrināt tās piegādes Ukrainai, par kurām jau lēmumi pieņemti. Ātrākas piegādes Ukrainai ir uzskatāmas par īstermiņa mērķi. Savukārt vidējā termiņā būs nepieciešams palielināt pašas Eiropas militāro industriju, kas nav iespējams ļoti ātri.

Borels arī norādīja, ka nav iespējams domāt par Eiropas drošību, neskatoties aiz pašas Eiropas robežām un nestrādājot ar partneriem citviet pasaulē. Viņš pieminēja "globālos dienvidus" jeb reģionus, kā konferencē tiek apzīmētas Āfrikā, Āzijā un Latīņamerikā esošās valstis, kas vilcinās atbalstīt Ukrainu vai nosodīt Krieviju.

"Es ceļoju pa pasauli, īpaši uz "globālajiem dienvidiem", un es redzu, cik spēcīgs ir Krievijas naratīvs par to, ka karš starp Krieviju un Ukrainu tiek dēvēts par konfliktu starp Rietumiem un Krieviju. Ar daudzām apsūdzībām par dubultstandartiem. Mums ir jāatspēko šis naratīvs un jāskaidro, ka Krievija rīkojas kā imperiāla vara. Makrons sacīja – neokoloniāla vara. Jā, sauksim to tā, kā tas ir," skaidroja Borels.

KONTEKSTS

Minhenes Drošības konference norisinās no 17. līdz 19. februārim. Konferencē paredzēts meklēt atbildes uz jautājumiem – kas bija pamatā Krievijas atkārtotajam iebrukumam Ukrainā un kāpēc daudzas valstis vilcinās atbalstīt Ukrainu un nosodīt Krieviju? Tāpat tiek apspriests, kā saukt Krieviju pie atbildības par to, ko tā pastrādā Ukrainā, un arī tas, kādas sekas šis karš atstājis uz globālo ekonomiku.

Bavārijas galvaspilsētā notiekošajā konferencē šogad kopumā piedalās vairāk nekā 40 valstu un valdību vadītāji un 90 ministri.