"Atbilstoši jaunākajai informācijai 90 cilvēki gājuši bojā šajā katastrofā" Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, kas stihijā cietusi vissmagāk, Koblencā pavēstīja policija.
Vēl 43 cilvēki gājuši bojā Ziemeļreinā-Vesfālenē, līdz ar to kopējais bojāgājušo skaits Vācijā pieaudzis līdz 133.
Kaimiņvalstī Beļģijā dzīvību zaudējuši 24 cilvēki, sestdienas rītā pavēstīja Beļģijas Nacionālais krīzes centrs.
Postoši plūdi pieredzēti arī Luksemburgā un Nīderlandē, kur Māstrihtas pilsētā evakuēti vairāki tūkstoši cilvēku.
Galīgais upuru skaits Vācijā var izrādīties vēl lielāks, jo tur Ziemeļreinā-Vesfālenē un Reinzemē-Pfalcā daudzi cilvēki joprojām tiek uzskatīti par pazudušiem.
Sestdien plūdu ūdeņi vairumā katastrofas piemeklēto reģionu sāka atkāpties, bet amatpersonas bažījas, ka vieglajās un smagajās automašīnās, ko aizskalojuši plūdu ūdeņi, tiks uzieti vēl citu bojāgājušo līķi.
Izpostīti īpašumi
Daudzi plūdu laikā evakuētie iedzīvotāji atgriežas mājās, lai saprastu, vai tur vēl ir kas glābjams.
Kāds vīrietis Dernauas pilsētā Ziemeļreinā-Vestfālenē atbrīvoja no dubļiem savas mājas pagalmu. Viņš sacīja, ka abi ar sievu vismaz uz laiku ir palikuši bez pajumtes, jo pagaidām mājā nav iespējams dzīvot.
"Jāsaka, ka situācija ir samērā briesmīga. Bet ko mums citu darīt, ja ne risināt šo problēmu? Lūdzām palīgā draugus, paziņas, manus kolēģus un manas sievas kolēģus. Mums ar to ir jatiek galā. Nākamajās nedēļās mēs redzēsim, kas notiks ar šo ēku. Jāsagaida ekspertu slēdziens, vai te vispār vēl var dzīvot. Tad mēs domāsim, ko darīt tālāk," vīrietis sacīja ziņu aģentūrai "Ruptly".
Viss notika pārāk strauji
Vietējā iedzīvotāja no Vācijas Monika Dekersa sacīja: "Tik daudz cilvēku ir gājuši bojā... Neviens nekad neiedomātos, ka Vācijā varētu nomirt plūdos. Iespējams, tas notiek nabadzīgākās valstīs, bet ne jau šeit. Tas vis notika pārāk strauji..."
Eiropas līderi ārkārtējos laika apstākļus skaidro ar klimata pārmaiņām. Arī eksperti spriež, ka globālā sasilšana palielina stipru lietusgāžu iespējamību.
Kopš industriālās ēras sākuma pasaule sasilusi par aptuveni 1,2 grādiem. Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers, kurš šajās dienās devies uz dabas stihijas skartajām vietām, atzinis, ka plašie postījumi viņu pilnībā šokējuši.
"Tikai apņēmīgi uzņemoties cīņu pret klimata pārmaiņām, mēs spēsim ierobežot ekstremālos laikapstākļus, piemēram, tādus, kādus šobrīd piedzīvojam. Šajās dienās un stundās ir svarīgi izrādīt solidaritāti ar tiem, kuriem plūdi visu atņēmuši," viņš teica.
Savukārt Vācijas kanclere Angela Merkele svētdien plāno apmeklēt plūdu izpostītās vietas Reinzemē-Pfalcā.
Federālā valdība paziņojusi, ka tā izveidos īpašu palīdzības fondu, no kuras varēs iegūt vairākus miljardus eiro plūdu seku likvidācijai.
Cilvēki nelaimē saliedējas
Cietušajiem palīgā steidz ne tikai ugunsdzēsēji, policija un armija, bet arī brīvprātīgie. Simtiem cilvēku ziedojuši dažādas mantas tiem, kuri plūdos zaudējuši mājas.
Brīvprātīgo koordinators Ingo Bēders norādīja: "Ja vēlaties redzēt ko pozitīvu šajā katastrofā, tad tā ir cilvēku gatavība palīdzēt. Domāju, ka tas ir lieliski. Es lepojos ar mūsu cilvēkiem un izrādīto solidaritāti."
Tāpat kā Vācijā, arī Beļģijā, darbus turpina glābšanas komandas, armija un brīvprātīgie. Ieradušies arī palīgi no Itālijas, Francijas un Austrijas. Uzsākti arī uzkopšanas un labošanas darbi, kas daudzviet paņems ne vien vairākas nedēļas, bet pat gadus. Sevišķi pilsētās un ciematos, kur pilnībā izpostīti vēsturiskie centri.
Žurnāliste no Latvijas par situāciju Vācijā
"Latvijas Avīzes" korespondente Vācijā Ieva Alberte, kura pašlaik atrodas vienā no stihijas vairāk skartajām apkaimēm Bādneienārā-Ārveilerē, Latvijas Televīzijai pastāstīja: "Šī ir vieta, kur ir gājuši bojā 90 cilvēki. Es parunāju ar vietējiem, viņi lielākoties ir noslīkuši miegā, guļot pagrabstāvā."
Ūdens līmenis cēlies tik strauji, ka daudzi nav paguvuši izkļūt ārā no saviem pagrabstāviem.
"Šobrīd visapkārt cilvēki gariem zābakiem, notriepušies dubļiem nes ārā mantas un dubļus no pirmā stāva dzīvokļiem. Ir ļoti, ļoti daudz policijas, ir ļoti daudz ātrās palīdzības, un ir nogāzti mobilo sakaru torņi," par situāciju apkaimē pašlaik stāstīja žurnāliste.
Viņa norādīja, ka cilvēkiem ir ļoti grūti savā starpā sazināties traucēto mobilo sakaru dēļ. Viņa pauda cerību, ka drīzumā sakari tiks atjaunoti.
Pašlaik lietus rimies, laiks ir saulains, ir +26 grādu silts un visapkārt valda pelējuma un puvuma smaka, apkārtni klāj dubļi.
Postošākie plūdi Beļģijas vēsturē
Beļģijas premjerministrs Aleksandrs De Kro paziņojis, ka šie bijušu postošākie plūdi valsts vēsturē. Valdība uz četrām no desmit valsts provincēm ir nosūtījusi armiju, lai palīdzētu evakuācijas, meklēšanas un atjaunošanas darbos.
Beļģijas premjers nākamajā otrdienā ir izsludinājis nacionālās sēras.
