Sadaļas Sadaļas

Bojāgājušo skaits plūdos Vācijā un Beļģijā pieaudzis līdz 118

Bojāgājušo skaits plašajos plūdos Vācijā un Beļģijā piektdien pieaudzis līdz 118, vēsta varasiestādes.

Bojāgājušo skaits plūdos Vācijā un Beļģijā pieaugUldis Ķezberis

"Baidos, ka šīs katastrofas patiesos mērogus mēs aptversim tikai nākamo dienu laikā,"

Vašingtonā preses konferencē atzina Vācijas kanclere Angela Merkele. Viņa arī sacīja: "Skumstu par tiem, kuri zaudējuši dzīvību šajā katastrofā. Mēs joprojām nezinām precīzu šo cilvēku skaitu. Bet viņu būs daudz. Vieni gājuši bojā savu māju pagrabos, citi gluži kā ugunsdzēsēji, mēģinot glābt citus. Un ir tik daudzi, par kuriem mums vēl ir jābaidās un jāuztraucas. Mēs varam teikt radiniekiem, ka tiek darīts viss, lai atrastu pazudušos."

Vissmagāk cietusi Vācijas rietumdaļa, un Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē dzīvību zaudējuši 60 cilvēki, kamēr Ziemeļreinā-Vesfālenē upuru skaits sasniedzis 43. Tādējādi kopējais bojāgājušo skaits Vācijā pieaudzis vismaz līdz 103.

Kaimiņvalstī Beļģijā dzīvību zaudējuši vismaz 15 cilvēki.

Postoši plūdi pieredzēti arī Luksemburgā un Nīderlandē, kur Māstrihtas pilsētā evakuēti vairāki tūkstoši cilvēku.

Galīgais upurus skaits Vācijā var izrādīties vēl lielāks, jo tur Ziemeļreinā-Vesfālenē un Reinzemē-Pfalcā daudzi cilvēki joprojām tiek uzskatīti par pazudušiem.

Tikai Ārveileres apkārtnē Reinzemē-Pfalcā ceturtdienas vakarā nebija zināma 1300 cilvēku atrašanās vieta. Tomēr tas lielā mērā skaidrojums ar bojātajām sakaru līnijām un ceļiem, norāda varasiestādes.

"Mēs uzskatām, ka joprojām pazuduši ir 40, 50 vai 60 cilvēki, un kad jūs no cilvēkiem neko neesat dzirdējuši tik ilgu laiku, jūs bažījaties par visļaunāko," raidsabiedrībai SWR atzinis Reinzemes-Pfalcas iekšlietu ministrs Rogers Lēvencs.

Starp bojāgājušajiem Reinzemē-Pfalcā ir arī 12 cilvēki ar garīgajiem traucējumiem, kuri dzīvoja kopmītnēs Zincigā.

Plūdi Beļģijā (15.07.2021)

Aizsprostotie ceļi un pārtrauktie telefona un interneta sakari ir milzīgs apgrūtinājums glābējiem. Piemēram, Šuldas ciemā Vācijā, kur sabrukušas vairākas mājas, daudz cilvēku joprojām ir meklēšanā.

"Visu nakti mani sievas vecāki bija augšstāvā un bija tumšs, jo nebija elektrības un nebija nekādu telefona sakaru. Mēs visu nakti centāmies sazināties, bet tas bija neiespējami,”

pastāstīja Šuldas ciema iedzīvotājs Andreass Mullers. 

Piektdien pastiprināta uzmanība tiek pievērsta jaunai katastrofas zonai – Erftštates-Blesemas reģionam Ziemeļreinā-Vesfālenē, kur plašā zemes nogruvumā cietušas ēkas un automašīnas.

Plūdos smagi ir cietusi arī Bādminstereifeles pilsētiņa Ziemeļreinā-Vestfālenē. Kāds vecāks kungs sacīja, ka pilsētā izskatās kā pēc uzlidojuma.

“Visapkārt ir dubļi, visās mājās. Tilts nonāca zem ūdens un sabruka, vairākas mājas tika iznīcinātas.

Šī patiešām ir ārkārtēja situācija, līdzīgi kā Otrajā pasaules karā,”

vīrietis sacīja raidsabiedrībai “France 24”.

Glābšanas, meklēšanas un seku likvidācijas darbos ir iesaistīti 15 tūkstoši ārkārtas dienestu darbinieki, policisti un karavīri. Helikopteri meklē cilvēkus, kuri glābjas uz māju jumtiem, bet tanki un bruņutehnika attīra ceļus no sakritušiem kokiem un atlūzām.

Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers paziņoja, ka viņu dziļi satriec cilvēku ciešanas, ko ir izraisījusi stihija, un izteica līdzjūtību bojāgājušo tuviniekiem.

“Daudzi cilvēki ir zaudējuši to, ko viņi ir cēluši visu mūžu – savu iedzīvi, mājas, jumtu virs galvas. Veselas pilsētas ir cietušas katastrofā. Ir traģiski, ka tik daudzi cilvēki ir zaudējuši dzīvību. Tas mani satriec.

Daudzi, daudzi mūsu valsts iedzīvotāji jūt līdzi tiem, kuri sēro par saviem tuviniekiem,” paziņoja prezidents.

Šteinmeiers arī sacīja, ka cīņa ar klimata pārmaiņām ir vienīgais veids, lai nākotnē novērstu tik postošu dabas katastrofu atkārtošanos Eiropā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt