""Pirmajā Baltijas kanālā" rādītā pārraide par [1991.gada] 13. janvāra notikumiem nav savienojama ar manu Lietuvas pilsones pārliecību un vērtībām. Pat tas, ka BMA ir tikai telekanālu retranslētāja, neatbrīvo no morālās atbildības - esmu dziļi pārliecināta, ka šis raidījums bija ne tikai kļūda, bet arī provokācija pret Lietuvas valsti. Esmu noskaidrojusi visus apstākļus, kas saistīti ar raidījuma parādīšanos ēterā, un tas, ka nenostrādāja BMA ētera kontroles mehānisms Latvijā, ir vienkārši nepiedodami," teikts viņas paziņojumā presei.
"13. janvāra traģēdiju esam pārdzīvojuši mēs visi," raksta Butkevičiene. "Cienot to cilvēku piemiņu, kuri ziedojuši dzīvību par Lietuvas neatkarību, cienot savu ģimeni - tonakt pie Seima dežurēja gan mans tētis, gan brālis, kas vēlāk apbalvots ar 13. janvāra piemiņas medaļu, - man jāpaziņo, ka nevaru turpmāk pildīt savus pienākumus un atkāpjos no BMA Lietuvas ģenerāldirektores amata," viņa norāda.
Kā informēja "Baltijas Mediju alianses" preses sekretārs Edžus Vējiņš, 10. oktobrī ar mediju koncerna vadību tika saskaņota BMA Lietuva vadītājas Butkevičienes atkāpšanās no amata.
Holdinga vadība ar cieņu un respektu izturas pret Butkevičienes pilsonisko pozīciju. BMA Lietuvas birojs turpina strādāt ierastajā režīmā.
Kā ziņots, minētajā raidījumā tika apgalvots, ka 1991. gada 13. janvārī uzbrukumā Viļņas televīzijas tornim neesot bijis neviena upura, kura nāvē būtu vainojama padomju armija, un viss notikušais esot liela Lietuvas varasiestāžu provokācija. Pārraidē piedalījās Krievijas pilsonis, bijušais Padomju Savienības Valsts drošības komitejas specvienības "Alfa" komandieris Mihails Golovatovs, ko Lietuva jau 22 gadus grib saukt pie atbildības saistībā ar šo uzbrukumu, kā arī Lietuvas Komunistiskās partijas darbonis Aļģimants Naudžūns un bijušais Lietuvas PSR prokurors Antans Petrausks.
Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991.gada 13.janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni un Televīzijas un radio komiteju un pārtrauca televīzijas un radio raidījumus. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki un vairāki simti tika ievainoti.
Drīz pēc pārraides, kas izraisīja sašutumu Lietuvas sabiedrībā, Butkevičiene BMA vārdā atvainojās skatītājiem.
Mediju koncerns SIA "Baltijas Mediju alianse" no šodienas visās trīs Baltijas valstīs pārtrauc PBK autorprogrammas "Cilvēks un likums" demonstrēšanu ēterā. Lēmums būs spēkā līdz laikam, kamēr tiks veikts vispusīgs situācijas izvērtējums saistībā ar minēto autorprogrammu,
Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sākusi administratīvo lietvedību par PBK 4. oktobra raidījumu "Cilvēks un likums". Kā pēc padomes sēdes teica NEPLP vadītājs Ainārs Dimants, raidījumā saskatāmi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārkāpumi. Konkrēti, iespējams, pārkāpts likuma 24.pants, kas nosaka, ka elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, veicinot viedokļu apmaiņu, un atbilstu vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem.
Par minētā likuma pārkāpumu paredzēts administratīvais naudas sods līdz 1500 latiem.
Tiks arī izvērtēts, vai minētais raidījums satur krimināltiesiska pārkāpuma pazīmes, piemēram, naida kurināšanu.
NEPLP vērtēja situāciju, kāda izveidojusies pēc PBK pārraides "Cilvēks un likums", kurā izskanējusi nepatiesa un aizskaroša attieksme pret Lietuvas brīvības cīņām un 1991. gada 13. janvāra traģiskajiem notikumiem.
Lietuvas radio un televīzijas komisija (LRTK) vērsās pie NEPLP, jo PBK, kas raida uz Lietuvu, ir reģistrēts Latvijā. LRTK arī pieprasījusi PBK atsaukt nepatiesos un Lietuvas pilsoņus aizskarošos apgalvojumus un aicinājusi telekanālu atvainoties Lietuvas cilvēkiem par informāciju, kas varēja aizskart viņu pilsoniskās jūtas, ticību tautas brīvības cīņu garam un Lietuvas valstij.
9. oktobrī LRTK pieņēma lēmumu uz trim mēnešiem apturēt to PBK pārraižu translēšanu, kuru saturs veidots Krievijā, Baltkrievijā un citās Eiropas Savienībai (ES) nepiederošās valstīs.
