Lai arī aktīvisti prognozē, ka blokāde varētu turpināties pat gadu, jau izskanējuši brīdinājumi, ka drīz varētu būt gaidāma Krievijas atbildes reakcija.
Jau neilgi pēc tam, kad Krimas tatāru līderi izteicās par gatavību organizēt anektētās Krimas blokādi, viņi norādīja, ka šāda blokāde būs efektīva tikai tad, ja to atbalstīs varas augstākajos gaiteņos.
Tagad Ukrainas prezidents Petro Porošenko paziņojis, ka sabiedrisko aktīvistu uzsāktās Krimas blokādes mērķis ir panākt pēc iespējas drīzāku Ukrainas suverenitātes atjaunošanu pār Krievijas anektēto pussalu.
Porošenko paudis pārliecību, ka blokādes dēļ Krimas iedzīvotāji mainīs savu attieksmi pret Ukrainu un atgriezīsies zem Kijevas spārna.
Prezidents arī norādījis, ka robežsargi un iekšlietu ministrija ir saņēmuši pavēli nodrošināt kārtību pierobežā, kā arī novērst iespējamās provokācijas.
Taču Krievijas federālā drošības dienesta robežkontroles dienesta pārstāvji norāda, ka briest apturēto kravas automašīnu vadītāju dumpis.
Automašīnās vestā produkcija saulē sāk bojāties un gan autovadītāji, gan arī uzņēmēji, kam kravas pieder, sāk arvien aktīvāk paust savu neapmierinātību ar zaudējumiem.
Pirmdien viena no kravas automašīnām pat esot mēģinājusi ar spēku izlauzties cauri kontroles punktam un iebraukt Krimā, taču aktīvisti to ir apturējuši un, izskaidrojot protesta akcijas mērķus, likuši mašīnai apgriezties.
Krievijas mediji savukārt ziņo, ka ukraiņu uzņēmēji meklējot jaunus ceļus, kā nogādāt savas preces Krimā. Esot daudz slepenu un nelikumīgu robežas šķērsošanas ceļu. Taču bieži vien preces no Harkovas apgabala tiekot no sākuma nosūtītas uz Rostovu, no kurienes tālāk ar baržām nonāk Krimā. Šādi produkti gan esot ievērojami dārgāki, nekā Ukrainā.
Vēl pirmdien Krievijas amatpersonas paziņoja, ka nekādas krīzes Krimā pašlaik nav un arī strauju cenu kāpuma nav.
Tikmēr bijušais Krimas kūrortu un tūrisma lietu ministrs Aleksandrs Lijevs paziņojis, ka otrdien pārtikas cenas Krimā ir sasniegušas Tokijas, Londonas vai Singapūras līmeni.
Pēc viņa vārdiem, pašlaik cenas pussalā esot augstākās visā Eirāzijā, taču dzīves līmenis ir ievērojami krities. Salīdzinoši labākā situācijā ir pensionāri, kuriem pēc pievienošanas Krievijai pensijas tiešām ir pieaugušas.
Krimas tatāru līderis Mustafa Džemiļjevs pieļāvis, ka Krimas blokāde varētu turpināties vismaz pusgadu.
Akcijas rīkotāji esot gatavi turpināt protestus gan mēnesi, gan vairākus, norādot, ka pussalā dzīvojošie gan tatāri, gan ukraiņi, gan krievi ar ukraiņu pasēm ir gatavi paciest ekonomiskās blokādes sekas, ja vien izdotos panākt okupantu aiziešanu no Krimas.
Džemiļjevs atzinis, ka risinājumu jebkurā gadījumā ātri neizdosies panākt, taču, ņemot vērā, ka Krimas pašreizējā uzturēšana Krievijai ik gadu izmaksā 3-4 miljardus dolāru, pārtikas piegāde pa jūru vai pa gaisu šīs izmaksas vēl vairāk audzēs.
Ukrainas parlamenta deputāts Antons Geraščenko no „Tautas frontes” gan uzsver, ka tikai pilsoniskā aktivitāte ilgākā termiņā nebūs efektīva un varas iestādēm tuvākajā laikā būtu jāizdod normatīvie akti, ko tieši pussalā drīkst ievest un ko nē.
Geraščenko arī prognozējis, ka Krievija, visticamāk, uz šo ekonomisko blokādi atbildēs. Ņemot vērā Krievijas pezidenta pagātni un darbību drošības struktūrās, tā varētu būt gan šantāža, gan dažādas provokācijas.
Jau vēstīts, ka Krievija anektēja Krimu pērn martā. Kremlī tika parakstīts arī oficiāls dokuments par Krimas un Sevastopoles uzņemšanu Krievijas sastāvā un visi pussalas iedzīvotāji tika atzīti par Krievijas Federācijas pilsoņiem.
Šādu lēmumu Krievija pieņēma, balstoties uz pērn martā notikušā starptautiski neatzītā referenduma rezultātiem, saskaņā ar kuriem vairākums Krimas iedzīvotāju atbalstījuši pievienošanos Krievijai. Referendumu neatzīst Kijeva un starptautiskā sabiedrība.
