Šī bija pirmā Blinkena un Lavrova tikšanās klātienē kopš pagājušā gada februāra, kad Krievija sāka plaša mēroga iebrukumu Ukrainā. Blinkens vēl šonedēļ bija izteicies, ka G20 sanāksmes laikā viņam nav plānu tikties ar Krievijas vai Ķīnas ministriem.
Saruna ilgusi nepilnas 10 minūtes
Pēdējoreiz abu tikšanās notika 2022. gada janvārī, aptuveni mēnesi pirms Krievijas uzbrukuma sākuma, kad Blinkens uzsvēra, ka ASV negrasās aiz ukraiņu muguras tirgoties ar Maskavu par "ietekmes zonām".
Neskatoties uz to, ka šoreiz Blinkenam ar Krievijas ārlietu ministru nebija paredzēta divpusējā tikšanās, tomēr īsas abu diplomātu pārrunas ir notikušas. Saruna ilgusi mazāk nekā 10 minūtes.
Kā vēsta aģentūra AFP, Blinkens sarunā ar Lavrovu apstiprinājis ASV apņemšanos atbalstīt Ukrainu, kā arī mudinājis Krieviju atcelt savu lēmumu apturēt līdzdalību Stratēģisko uzbrukuma ieroču samazināšanas līgumā ("New START").
Blinkens izteica cerību, ka diplomātisks risinājums Krievijas un Ukrainas karam vēl ir iespējams.
"Es teicu Lavrovam to, kas jau teikts iepriekš – izbeidziet šo agresijas karu. Iesaistieties jēgpilnā diplomātijā, kas var radīt taisnīgu un ilgstošu mieru. Zelenskis ir piedāvājis 10 punktu plānu. ASV ir gatava atbalstīt šajā diplomātijā Ukrainu. Bet Putins ir izrādījis nulli intereses iesaistīties, sakot, ka nav par ko runāt, kamēr Ukraina nepieņems, citēju, "jaunās teritoriālās reālijas"," atzina Blinkens.
Lavrovs savukārt izteicies, ka Rietumi sanāksmi izmantojuši, lai censtos parādīt Krieviju kā grēkāzi savās neveiksmēs.
Blinkens pieprasījis no Maskavas, lai tā slēdz jaunu vienošanos Ukrainas graudu eksporta atjaunošanai. Blinkens uzsvēra, ka Krievija "apzināti palēnina no Ukrainas ostām izejošo kuģu inspekcijas", līdz ar to veidojot to kuģu sastrēgumus, kuri varētu nodrošināt pasauli ar pārtiku jau šodien.
Sanāksmes dalībnieki nespēj vienoties par kopīgu paziņojumu
Blinkens arīdzan pieprasīja, lai Krievija atbrīvo no ieslodzījuma ASV pilsoni Polu Vīlenu, kurš Krievijā notiesāts par spiegošanu.
Pagājušā gada decembrī ASV un Krievija vienojās par ieslodzīto apmaiņas darījumu, kurā amerikāņu basketboliste Britnija Grainere tika apmainīta pret Krievijas ieroču tirgoni Viktoru Butu, bet Vīlens šajā darījumā netika iesaistīts.
G20 valstu ārlietu ministru sanāksmē, kas norisinājās Indijas galvaspilsētā Deli, dalībnieki nespēja vienoties par kopīgu noslēguma paziņojumu, jo Ķīna un Krievija atteicās atbalstīt tekstu, kurā pieprasīta Krievijas "pilnīga un beznosacījumu aiziešana no Ukrainas teritorijas".
Spriedze, ko radījis Krievijas izvērstais karš pret Ukrainu, nepārprotami ietekmējusi 20 ekonomiski attīstītāko jeb G20 valstu ārlietu ministru tikšanos. Tās mazināšanai nespēja līdzēt arī Indijas premjerministra Narendras Modi mudinājums ārlietu ministriem "likt malā savas domstarpības".
Krievijas izraisītais karš aizēno citas tēmas
Indija vēlējusies, lai šogad samita laikā jautājums par karu Ukrainā neaizēnotu citas tēmas, piemēram, klimata pārmaiņas un trūcīgo valstu parādus. Taču Krievijas izraisītais karš Ukrainā līdz šim ir dominējis samita norises darba kārtībā. Indijas premjers G20 valstu ārlietu ministriem adresētajā videouzrunā ir mēģinājis tos aicināt uz vienotību arī citu globāla rakstura problēmu risināšanā.
"Pasaule sagaida no G20, ka tā spēs atvieglot izaugsmes, attīstības, ekonomiskās noturības, katastrofu, finansiālās stabilitātes, starptautiskās noziedzības, korupcijas, terorisma, pārtikas un enerģētikas drošības izaicinājumus. Visās šajās jomās G20 spēj panākt vienprātību un sasniegt konkrētus rezultātus."
Rietumi satraukti par Krievijas un Ķīnas tuvināšanos
Krietni draudzīgākā gaisotnē notikusi Krievijas un Ķīnas ārlietu ministru tikšanās.
"Pateicoties mūsu abu valstu prezidentu stratēģiskajai līderībai, mūsu attiecības ir stabilas un attīstās labi, kas rāda piemēru, kā ir jāveido attiecības starp lielvalstīm," pavēstīja Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji.
Rietumos aug bažas, ka Ķīna varētu apbruņot Krieviju ar letāliem ieročiem. Maskava lūgusi dronus un munīciju, bet Ķīna pagaidām nogaidoša. Trešdien ar Ķīnas līderi tikās arī Putina sabiedrotais Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko. Puses vienojās stiprināt sadarbību drošības jomā, kā arī izteica kritiku Rietumu vadītajai pasaules kārtībai.
Redzot, ka Ķīna arvien vairāk tuvinās Krievijai, Pekinas piedāvātais miera plāns Ukrainai saņēmis asu Rietumu noraidījumu. Blinkens pauda, ka Ķīna nevar spēlēt uz abām pusēm, izstrādājot miera plānus Ukrainai, kamēr tā pielej eļļu Krievijas sāktajam karam. Uz to Ķīnas pārstāvji atbildi parādā nepalika.
"ASV saka, ka vēlas mieru, bet tās iesaistās citu valstu karos un rada konfrontāciju. Kamēr tās uzsver vajadzību respektēt un ievērot starptautisko kārtību, ASV pretlikumīgi pieņem vienpusējas sankcijas, liekot savas valsts likumus augstāk par starptautiskajiem likumiem," teica Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāve Mao Nina.
Vašingtonas un Pekinas attiecības aizvien nav atguvušās, kopš nesen sasniedza zemāko punktu spiegu balonu sāgas dēļ.
