Pēc Blinkena vārdiem, ir ļoti vērtīgi, ka Krievijas ārlietu ministrs G20 sanāksmes laikā pārliecinājās, ka karu Ukrainā nosoda visa pasaule. Pagaidām gan neesot nekādu pazīmju, ka Krievija būtu gatava atgriezties pie diplomātisko sarunu galda, taču, ja tāda iespēja radīsies, ASV to izmantos.
"Ja mēs redzēsim kādas zīmes, ka Krievija ir tiešām gatava iesaistīties īstā diplomātijā un panākt kara pārtraukšanu, protams, mēs šajā procesā iesaistīsimies. Tieši tāpat kā mēs pirms Krievijas agresijas mēnešiem ilgi strādājām pie jautājumiem, ko Krievija sauca par savām bažām par Ukrainu, par to, ka NATO un Ukraina rada kaut kādus draudus Krievijai. Mēs ar Krieviju runājām tieši un arī es personiski sarunājos ar Sergeju Lavrovu. Taču kļuva skaidri redzams, ka jautājums nekad nav bijis par drošību. Kā to tagad skaidri atzīst pats Vladimirs Putins, tas vienmēr ir bijis jautājums par viņa pārliecību, ka Ukraina nav suverēna, neatkarīga valsts un tai ir jābūt pakļautai Krievijai. Līdz brīdim, kamēr Krievija nemainīs šādu viedokli, kamēr tā nevēlēsies pārtraukt vardarbību un iesaistīties diplomātijā, mēs turpināsim atbalstīt Ukrainu un uzturēt spiedienu. Ja radīsies iespēja diplomātijai, mēs to izmantosim," norādīja Blinkens.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
