Sarunā ar raidorganizāciju „Radio Brīvā Eiropa" Bilts atzīst, ka Austrumu partnerības samits, kurš gaidāms novembra nogalē Viļņā, nebūs šā procesa beigas, un turpinājumam noteikti jānotiek Rīgā. Karls Bilts arī neprognozē, ka valstis, ar kurām Eiropas Savienība veidos ciešāku draudzību, tuvākajā nākotnē kļūs par Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Austrumu partnerības samits kaimiņvalstī Lietuvā gaidāms jau pēc trim nedēļām, un uz to joprojām gaida ierodamies sešas bijušā PSRS bloka valstis – Ukrainu, Moldovu, Azerbaidžānu, Gruziju, Armēniju un Baltkrieviju.
Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts, kurš ir bijis viens no Austrumu partnerības pamatlicējiem, sarunā ar „Radio Brīvā Eiropa" vērtē, ka valstu tuvināšanās process Eiropas Savienībai nebūs nedz viegls, nedz ātrs, un jau tagad paredzēt, vai Viļņas samita noslēgumā būs vienošanās, kas paudīs šīm valstīm iespēju ar laiku kļūt par Eiropas Savienības dalībniecēm, ir pāragri.
„Raudzīsimies, jo viss vēl ir procesā un, manuprāt, būs grūti panākt atbalstu visās Eiropas Savienības dalībvalstīs lielākam izrāvienam uz priekšu tieši tādēļ, ka dažās Austrumu partnerības valstīs progress ir bijis ļoti lēns. Līdz ar to šis jautājums pagaidām ir ļoti teorētisks. Taču mēs vienmēr uzsveram, ka 49. paragrāfs Romas līgumā joprojām ir spēkā, un tas sola, ka ikviena Eiropas valsts, kas izpilda nosacījumus, var kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti," saka Karls Bilts.
Bilts uzskata, ka Austrumu partnerības samiti ir jāturpina un nākamajam būtu jābūt Rīgā.
Par to jau ir domājusi Latvijas puse, kura 2015. gadā uzņemsies Eiropas Savienības prezidējošās valsts lomu. Pēc viņa domām, ļoti daudz darba būs jāpaveic starp abām tikšanās reizēm, un Rīga, iespējams, varētu kļūt par vietu, kur Austrumu partnerībai tuvināt Krieviju.
„Jautājums, kuram būtu jābūt dienas kārtībā jau līdz Rīgas samitam, ir tas, ko es saucu par 'integrācijas integrāciju'. Krievija tagad nodarbojas ar Eirāzijas muitas ūnijas veidošanu, un mēs īsti nezinām, kas tas būs par putnu un kādā formā tas būs, taču mūsu vīzija, protams, ir, ka mēs varētu aicināt arī Krieviju veidot ciešākas ekonomiskās attiecības ar Eiropas Savienību," norāda Karls Bilts.
No Krievijas puses līdz šim izskanējusi kritika par Eiropas Savienības centieniem veidot ciešākas saiknes ar bijušās PSRS valstu sešinieku. Vēl nesen intervijā izdevumam „EurActive" Krievijas vēstnieks Eiropas Savienībā Vladimirs Čižovs norādīja, ka, pievienošanās Krievijas veidotajai muitas ūnijai visām valstīm ekonomiski var dot daudz vairāk, nekā tuvināšanās Eiropas Savienībai. Krievija tā saukto Eirāzijas savienību būtu gatava izveidot jau līdz nākamā gada nogalei.
