Viņa arī uzsvēra, ka Krievijas sabiedrībā joprojām ir potenciāls protestiem, taču tas ir slēpts, jo cilvēki kļuvuši uzmanīgāki savu viedokļu paušanā.
Pirmajās dienās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā vēl notikuši kādi protesti Krievijā, likās, ka sabiedrība asi uztver notiekošo, taču pagājuši trīs mēneši, un viss, kas ir redzams, ir partizānu uzraksti uz žogiem, norādīja žurnāliste.
“Cilvēki turpina piedalīties protesta akcijās, viņus katru dienu turpina arestēt, tiesāt, sodīt. Es to zinu, tajā skaitā tāpēc, ka mana mamma strādā par aizstāvi organizācijā “OVD- Info”, viņi katru dienu brauc uz tiesām aizstāvēt cilvēkus. Krievijā ir pietiekami daudz cilvēku, kuri par spīti visiem riskiem – un šo risku ir ļoti daudz un tie ir ļoti augsti – dažādās pilsētās turpina izteikties pret karu,” stāstīja Feļgengauera.
“Bet Krievijas varasiestādēm vienmēr bijis nospļauties par to, ko domā cilvēki, kā viņi izsakās, nav svarīgi – mutiski vai izejot ielās.
Vladimira Putina ieskatā tam absolūti nav nekādas nozīmes, kas tur izgāja uz ielām un ko pieprasa.
Viņam tas viss ir uzpirktie margināļi, ar kuriem nav jārēķinās,” skaidroja žurnāliste.
Bet viņa pauda pārliecību, ka Krievijā ir pretkara noskaņojums, taču pietiekami daudz arī tādu cilvēku, kuriem ir vienalga, tādu, kuru dēļ stāsta, ka, redz, Krievijā visi atbalsta karu. Bet, viņasprāt, Krievijā visi nav par karu. “Krievijā eksistē “pofigs”, atvainojiet par šo formulējumu, viņi neredz šo karu, neko īsti nezina par šo karu, viņiem pateica par kaut kādu speciālo operāciju, it kā tur viss notiek pēc plāna, [..] kopumā viņi patērē kādu izklaidējošo saturu, un viņiem viss ir kārtībā”.
Žurnāliste pauda, ka šādu cilvēku, kuriem tikai no algas līdz algai jāizdzīvo, ir daudz vairāk nekā tādu, kuri domā – “aaaa, lūk, mēs tagad visu pasauli iekarosim”.
Taču kaut ko izdarīt ar šo pelēko masu, aizklauvēties līdz viņiem, parādīt, kas īstenībā notiek, – pēc viņas domām, nav reāli.
“Pat ja jūs parādīsiet viņiem visas kara šausmas, viņi nobīsies, bet kāds teiks – vai jūs vispār redzējāt, kur es dzīvoju, zināt, ka mums piecu cilvēku ģimene izdzīvo ar 8000 rubļu mēnesī (aptuveni 80 dolāri), tualete pagalmā, zāļu nav, naudas zālēm arī nav, bet jūs man par kaut kādu karu stāstāt. Cilvēki nodarbināti ar izdzīvošanu,” skaidroja žurnāliste.
“Un uz šiem cilvēki arī turas šis karš. Un ir arī otra puse šai bezgalīgajai nabadzībai reģionos – jaunietim iespējamais sociālais lifts ir līguma dienests armijā. Jo viņam nav daudz iespēju izrauties no šīs nabadzības. Bet tā – vismaz naudu iedos. Bet, ja nogalinās – vispār ģimeni apzeltīs. Tā ir izvirtusi sistēma, taču cilvēki tajā izdzīvo,” skaidroja Krievijas žurnāliste.
Viņa stāstīja, ka sabiedrības viedokli ietekmējis arī tas, ka gadiem ilgi iestāstīts, ka galvenie Krievijas ārējie ienaidnieki ir ASV un NATO, un nedrīkst par zemu novērtēt propagandas efektu, sacīja Feļgengauera.
“Visas šīs naida stundas noveda pie tā, ka cilvēki izdod šablonus, lozunga atbildes. Viņi pat neiedomājas, ko saka!
Tāpēc, ka viņiem galvās šīs atbildes ar vairākkārtējo atkārtošanu iesistas, ieliktas jau sen, viss jau iecementēts – doma negrozās,” viņa sacīja.
“Un propagandas iemesls tieši slēpjas tajā, ka tu nemeklē atbildes, nedomā, neprāto, tev jau dod gatavu atbildi, lai tu to izmantotu. Lai nebūtu nekāda domāšanas procesa starp jautājumu un atbildi,” norādīja žurnāliste.
Viņa atzina, ka arī pati savulaik nav novērtējusi visu propagandas efektu.
“Tas, kas man likās smieklīgs un absurds, [..] īstenībā daudzu gadu garumā izurba caurumus galvās. Tas ir baisi, šausmīgi un ļoti skumji, jo izrādījās ļoti efektīvi, turklāt ne tāpēc, ka tas kaut kā īpaši labi izdarīts, bet tāpēc, ka ir kumulatīvais efekts. Tā reāli sita iekšā daudzus gadus,” norādīja žurnāliste.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
