Citu brīvprātīgo bataljonu pārstāvji jau paziņojuši, ka viņiem ar šo iniciatīvu nav nekādas saistības, tikmēr Semenčenko skaidroja, ka štāba izveide nav militārs apvērsums – tas strādāšot paralēli Ukrainas Ģenerālštābam ar mērķi aizstāvēt nacionālās intereses.
Tikmēr par spīti jaunākajam pamieram Austrumukrainā joprojām notiek apšaudes. Pēc tam, kad Ukrainas bruņotie spēki bija spiesti atkāpties no stratēģiskās Debaļceves pilsētas, sadursmes atsākās arī citur – gan separātistu sagrābtajā Doņeckā, gan ukraiņu kontrolētās Mariupoles apkaimē.
Vācijas, Francijas, Ukrainas un Krievijas vadītāji telefonsarunā nosodījuši Minskas pamiera pārkāpumus, taču Kijeva diplomātisko sarunu rezultātus vairs negaida. Tā rosina ievest Donbasā starptautiskos miera uzturētājus, kas strādātu ar ANO Drošības padomes mandātu. Krievijas sūtnis ANO Vitālijs Čurkins drīz vien paziņoja, ka Kijevas lēmums vieš aizdomas un nesaskan ar Minskas pamiera vienošanos.
Jau vēstīts, ka gandrīz 15 stundās ilgušajās sarunās Minskā valstu līderi 12.februārī panākuši vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredz ne tikai uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas, bet arī Ukrainas konstitūcijas reformu un īpašo statusu separātistu pārņemtajiem Doņeckas un Luhanskas apgabaliem.
Karš Ukrainā ilgst jau gandrīz gadu. Pērn martā Krievija anektēja Krimu, bet aprīlī tās atbalstītie kaujinieki izvērsa kaujas Austrumukrainā. Pēdējās nedēļās kaujas bijušas jo sevišķi sīvas, frontes līniju pakāpeniski virzot uz rietumu pusi.
