Bijušā prezidenta padomnieka advokāts Roberts Kelners paziņojis, ka “ģenerālim Flinnam noteikti ir, ko pastāstīt, un viņš gribētu visu pastāstīt, ja apstākļi to ļaus”.
Advokāts gan piebilda, ka Flinnam nepieciešama aizsardzība pret “netaisnīgu kriminālvajāšanu”.
Pēc advokāts teiktā, neviens cilvēks pie pilna saprāta neliecinātu tik politizētajā “raganu medību” situācijā bez garantijām pret netaisnīgu vajāšanu.
Ceturtdien ASV Senātā sākās noklausīšanas par Krievijas hakeru iespējamo ietekmi uz priekšvēlēšanu kampaņu. Izskanēja pārmetumi Krievijas varasiestādēm par mēģinājumiem iejaukties vēlēšanās.
Senāta izmeklēšanas mērķis ir noskaidrot, vai Krievijas darbības bija vērstas pret ASV un sabiedrotajiem, un kāda slepena informācija varēja noplūst.
Jau ziņots, ka Flinns februāra vidū atkāpies no amata, jo sniedzis maldinošu informāciju par saviem kontaktiem ar Krievijas amatpersonām. ASV mediji ir vēstījuši, ka pirms Trampa stāšanās amatā Flinns ir privāti kontaktējies ar Krievijas vēstnieku ASV Sergeju Kisļaku, pārspriežot toreizējā ASV prezidenta Baraka Obamas plānus noteikt pret Maskavu jaunas sankcijas, signalizējot, ka topošais prezidents ieņems saudzīgāku pozīciju.
Pēc šo ziņu parādīšanās janvārī Flinns noliedza, ka sarunā apspriestas sankcijas. Vēlāk viņš pauda, ka neatceras, vai sarunā šis jautājums ticis pārrunāts.
Likums liedz privātiem pilsoņiem iesaistīties ASV ārpolitikā.
Šis ir pirmais gadījums ASV vēsturē, kad tik drīz pēc administrācijas izveidošanas nācies demisionēt prezidenta padomniekam nacionālās drošības jautājumos.
