Šajās dienās Rīgā notiek lielākās un ietekmīgākās Eiropas politiskās apvienības Eiropas Tautas partija domnīcas konference “Eiropas dzīvesveids.” Tajā Eiropas Parlamenta (EP) deputāti, politiķi, Latvijas un starptautiskie viedokļu līderi, eksperti diskutē par aktuālo Eiropas Savienības politisko procesu attīstību, drošības jautājumiem, kā arī par Eiropas Savienības attiecībām ar Krieviju.
Pasākuma laikā bijušajam Polijas prezidentam Leham Valensam piešķirts Eiropas Ideju tīkla apbalvojums, kas nosaukts portugāļu politiķa Francisko Lukas Pires vārdā. Leham Valensam šis apbalvojums piešķirts par ieguldījumu Eiropas projekta veidošanā, tiesiskuma, liberālās demokrātijas un kristīgo vērtību nostiprināšanā.
Latvijas Radio: Pirmkārt, apsveicu ar šīs prestižās balvas iegūšanu! Cik tā Jums ir nozīmīga?
Lehs Valensa: Katra balva ir bijusi saistība turpināt strādāt. Parasti, pasakoties par sasniegto un veiksmi, vienlaikus tiek izteikta vēlme turpināt cīņu un darbu. Es drīzāk redzu darba uzdevumu un saistības strādāt šajā virzienā, par kuru saņemu apbalvojumu. Protams, ka man labāk patīk balvas, nevis sodi.
Jūsu aktīvā darbība aizsākās jau 70.gadu otrajā pusē, un par kulmināciju noteikti var uzskatīt arodbiedrības “Solidarnošč” izveidi. Vai toreiz Jūs cerējāt, ka nākamajos 30 gados pārmaiņas ne tikai jūsu valstī, bet arī pārējā Eiropā būs tik lielas?
Es strādāju tā labā. Es strādāju, lai būtu izmaiņas. Es domāju par strādājošajiem. Es arī domāju taktiski. Es novēroju pasauli ap mani un domāju, kāds risinājums var tikt rasts. Un tagad mēs redzam, ka tehnoloģijas prasa jaunas ekonomiskas un politiskas sistēmas. Tolaik biju pārliecināts, ka ir jābūt izmaiņām un attīstībai. Taču nedomāju, ka tas notiks tik ātri. Un nekad nevarēju iedomāties, ka es kļūšu par vienu no šīs cīņas pīlāriem. Jā būtu zinājis, būtu sagatavojies labāk. Taču es nebiju pārāk labi sagatavojies. Protams, man bija cīņas pieredze. Taču vēlāk bija uzbūvēšanas uzdevumi, un tiem es nebiju labi sagatavojies.
Pārmaiņas tātad bija ļoti lielas?
Civilizācija ir mainījusies. Mums bija jāpiemērojas. Komunistiskā sistēma nebija ekonomiski veiksmīga. Tā nevarēja virzīties uz priekšu tik ātri kā kapitālisms. Tajā laikā radās arvien jaunas tehnoloģijas, piemēram, jaunas televīzijas antenas un tā tālāk. Bija pilnīgi jaunas tehnoloģijas, kas lika veicināt brīvību. Bija vieglāka informācijas apmaiņa. Agrākā sistēma to nepieļāva.
Lai Polijas pilsonis varētu iegādāties satelītantenu, viņam bija nepieciešams Polijas komunikācijas ministra atļaujas sertifikāts. Es kā elektriķis teicu – nu tas taču ir muļķīgs risinājums! Teicu, ka nākotnē nevajadzēs divus metrus lielas satelītantenas, bet gan tik nelielus aparātus kā sērkociņu kastīte.
Tādēļ biju pārliecināts, ka tas, par ko cīnāmies, ir pareizi. Nebija īsti skaidrs, kad tas notiks un kāda būs cena par uzvaru. Mana loma bija strādāt un mēģināt paātrināt izmaiņas.
Lai arī no aktīvas politiskās dzīves esat aizgājis, Jums droši vien ir viedoklis par to, kā tiek īstenota pašreizējā Polijas valdības politika? Dažādi strīdi ar Eiropas Savienību, ļoti konservatīva un nacionālistiska nostāja. Pie kā tas varētu novest?
Mūsu paaudze ir pārvarējusi šo ēru, kurā bija dalījums lielos blokos un nepārvaramas robežas. Mēs to pārvarējām. To paveica "Solidarnošc", un es palīdzēju. Šī ēra ir beigusies. Pasaulē vairs nav tik liela dalījuma.
Bet tagad ir globalizācijas, tehnoloģiju attīstība un cerība. Bet mums vēl nav tādu instrumentu, kas ļautu iet uz priekšu tālāk. Arī ekonomika tam nav piemērota, un arī politiskās partijas tam nav varējušas piemēroties. Mums tas viss ir jāmaina, kaut nedaudz.
Bijušās ēras vairs nav, bet jauna vēl nav iestājusies. Mēs esam starplaikā. Tas ir laiks diskusijām, mums ir jārada jaunas programmas.
Mēs saskaramies ar informatizāciju, ar vides jautājumiem, transporta izaicinājumiem. Mums ir nepieciešamas plašākas struktūras. Taču no tā izriet arī jautājums, uz kāda pamata šīs jaunās struktūras radīsies. Katrai valstij ir savs pamats, savas atšķirības. Sākumā jārunā par pamatu, un tad jāpiemēro tam ekonomika. Mums jāpadomā, vai mums ir nepieciešama vairāk komunistiska vai vairāk kapitālistiska ekonomika. Un tad mums jārunā par to, kā mēs varam apkarot demagoģiju un politiķu melus.
Ir jāizglīto apziņas cilvēks. Un diskusijās mums ir jāpieņem lēmums – kāda būs jaunā nākotnes forma. [ASV prezidents Donalds] Tramps radījis savu risinājumu. [Polijā valdošās partijas līderis Jaroslavs] Kačiņskis ir radījis savu risinājumu. Arī citās valstīs būs jauni risinājumi. Mums ir jāuzmundrina iesaistīties šajās diskusijās. Jo viss, kas notiek, tas viss ir labi. Tas ir process, kas veido mūsu laikmetu.
Polijas konservatīvajai politikai, tostarp jautājumos par migrāciju, spēcīgu atbalstu pauž Ungārija. Arī citas Višegradas bloka valstis. Cik spēcīgs un vienots, jūsuprāt, patiesībā ir šis bloks? Vai visi pret Briseli, vai arī tomēr katram ir sava āda tuvāka?
Mums nav risinājumu tieši šim brīdim. Mēs orientējamies uz vecajiem risinājumiem. Bet, ja mums nebūs gudru risinājumu nākotnei, tad atdzīvosies dēmoni. Atdzīvosies vecās idejas.
Tramps un Kačiņskis – tās ir vecās idejas. Un tās rodas tāpēc, ka mums nav jaunu un labu nākotnes risinājumu.
Tam mums ir jābūt kā dopingam meklēt jaunus risinājumus, lai mēs varētu pretoties sliktajām idejām. Jo ir gan sliktas, gan muļķīgas idejas, bet tās ir tikai tādēļ, ka nav rasti labi risinājumi. Un tādēļ viņi piedāvā savu risinājumu, kas nav labs.
Tas, kas skar situāciju ASV un Polijā – diagnoze ir pareiza, daudz kas ir jāmaina, es daudz kam piekrītu. Taču izvēlētā metode, kā to mainīt, nav pareiza. Mums ir jākombinē daudzas dažādas lietas, lai rastu labāko iespējamo risinājumu.
Kā vērtējat politisko noskaņojumu citur Eiropā – populisma pieaugumu citās valstīs (Itālijā), diskusijas par taupības pasākumu turpināšanos. Cik vienota pašlaik ir Eiropa un vai tās idejas, par kurām šodien saņemat balvu, arī turpmāk atradīs dzirdīgas ausis?
Nav vienotības, ja nav kopīga pamata. Nevar būt vienotības, ja ir populisms un demagoģija. Es piedāvāju ko citu. Katru dienu lai kāds ministrs vai deputāts Briselē varētu paņemt mikrofonu, lai pastāstītu, ar ko viņš nodarbojas – kas ir Eiropas Savienība, ko tā var darīt, kā var palīdzēt, - lai demagogiem vairs nebūtu argumentācijas. Jo viņu pusē nav taisnības, viņiem ir sliktas idejas.
Mēs dzīvojam diskusiju laikmetā. Katru dienu mums jāpaņem mikrofons un jārunā ar pilsoņiem, jārunā ar dažādām tautām un ir jāatrod gudri risinājumi.
Ja Eiropas Savienība tiks izpostīta, piecas minūtes vēlāk radīsies jauna Eiropas Savienība – skaidrāka un gudrāka, ar skaidrākām tiesībām un skaidrākiem pienākumiem. Tas ir nepieciešams. Mums ir tehnoloģijas, kas nepastājas pie valstu robežām. Mūsu vectēvi arī piedzīvoja tehnoloģiskās izmaiņas, bet tagad tehnoloģiskā attīstība ir daudz straujāka. Internets, lidmašīnas un tā tālāk. Eiropas Savienībai ir jāpiemērojas ātrāk. Mēs šeit saskaramies ar globālām tehnoloģijām.
