Pasaules panorāma

Cik stabila ir drošības situācija Baltijas jūras reģionā?

Pasaules panorāma

«Pasaules panorāma»: Bažas par iespējamo Krievijas iebrukumu Ukrainā

A. Rasmusens: Situācija ir ļoti bīstama

Bijušais NATO vadītājs Rasmusens: Putins saprot tikai spēka valodu

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens intervijā LTV raidījumam “Pasaules panorāma” aicina rietumvalstis nepiekāpties Krievijai, jo samierināšanas politika attiecībās ar diktatoriem nevar nodrošināt mieru un Krievijas līderis Vladimirs Putins saprot tikai spēka valodu.

Komentējot situāciju pie Ukrainas robežas, Rasmusens atzina, ka esam tuvāk karam nekā jebkad kopš PSRS sabrukuma.

“Situācija ir ļoti bīstama. Krievija saglabā opciju uzbrukt Ukrainai. Es nedomāju, ka tas ir variants, kam Putins dotu priekšroku. Domāju, ka viņš cer iegūt vairāk caur sarunām, nekā spētu iegūt, uzbrūkot Ukrainai. Bet fakts, ka viņš sapulcējis vairāk nekā 100 tūkstošus karavīru gar Ukrainas robežu – tas demonstrē, ka viņš saglabā opciju uzbrukt,” atzīst Rasmusens.

Ar bijušo NATO ģenerālsekretāru sarunājās LTV žurnālists Gints Amoliņš.

Gints Amoliņš: Cik droša, jūsuprāt, ir situācija Baltijas jūrā? Šajā situācijā Baltijas reģiona valstis ir satrauktas. Cik droši var justies Latvija?

Anderss Fogs Rasmusens: Latvija un abas pārējās Baltijas valstis ir drošībā, pateicoties dalībai NATO un 5. pantam. Tajā teikts, ka uzbrukumu Latvijai, Igaunijai vai Lietuvai uzskatām par uzbrukumu mums visiem. Putins to zina. Viņš zina, ka uzbrukums jums saskartos ar apņēmīgu NATO militāro atbildi. Un tiešā NATO un Krievijas militārā konfrontācijā Krievijai nebūtu nekādu izredžu.”

Jūs kļuvāt par NATO ģenerālsekretāru 2009. gadā – gadu pēc Krievijas kara ar Gruziju, un bijāt amatā līdz 2014. gadam, kad Krievija anektēja Krimu un Donbasā sākās karš. Tagad astoņus gadus vēlāk, cik tuvu esam vēl vienam karam Eiropā?

Mēs esam tuvāk karam nekā jebkad kopš Padomju Savienības sabrukuma. Diemžēl. Esam vairākas reizes snieguši roku Krievijai. 1997. gadā apstiprinājām NATO–Krievijas pamataktu, un ļāvām Krievijai izveidot delegāciju NATO galvenajā mītnē Briselē. 2002. gadā izveidojām NATO un Krievijas Padomi, lai mums būtu ietvars dialogam ar Krieviju. 2010. gadā NATO–Krievijas samitā nolēmām veidot stratēģisku partnerību. Esam darījuši daudz, lai pastieptu roku Krievijai.

Tas, ko esmu no tā visa iemācījies, ir, ka caur samierināšanas politiku ar diktatoriem nevar panākt mieru. Putins ciena tikai vienu valodu – tā ir spēka valoda un vienotība starp Eiropu un ASV.

Vai mēs spēsim stāties pretim šai spēka valodai?

Es tiešām ceru, ka mēs to saprotam. Ja mēs piekāpsimies Krievijai, Putins to uztvers kā vājumu, kuru var izmantot savā labā. To esam redzējuši jau iepriekš. Manuprāt, labākais veids, kā pārliecināt Krieviju, ka konstruktīva sadarbība ir labāka nekā destruktīva konfrontācija, ir saglabāt stingru nostāju pret Krievijas prasībām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt