Labrīt

LR korespondents Artjoms Konohovs par aktualitātēm Lielbritānijas politikā

Labrīt

LR korespondente Ina Strazdiņa par NATO samitu

Fabriss Potjērs par Trampa konfliktu ar NATO valstu līderiem, gaidāmo NATO samitu

Bijušais NATO politikas plānošanas direktors Potjērs: Tramps nodara politisku kaitējumu aliansei

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Satraukums un neziņa valda Eiropā pirms šodien un rīt gaidāmā NATO samita. Ir paredzams, ka ASV prezidents Donalds Tramps Briselē asi kritizēs pārējo valstu vadītājus par nepietiekamiem izdevumiem aizsardzībai. Kā zināms, šobrīd tikai astoņas valstis, ieskaitot Latviju, tērē aizsardzībai 2% no iekšzemes kopprodukta.

Lai apspriestu, cik nopietns ir Trampa konflikts ar pārējo NATO valstu līderiem un ko var gaidīt no šīs galotņu tikšanās, Latvijas Radio korespondents Briselē Artjoms Konohovs uz sarunu aicināja bijušo NATO politikas plānošanas direktoru Fabrisu Potjēru. Šobrīd viņš strādā bijušā NATO ģenerālsekretāra dibinātajā konsultāciju uzņēmumā “Rasmussen Global”.

Artjoms Konohovs: Ir pienācis laiks NATO samitam, un šķiet, ka šoreiz visi ir satraukti tikai par vienu jautājumu, proti, par to, ko ASV prezidents Donalds Tramps varētu teikt pārējo valstu līderiem, cik ass viņš būs ar tiem? Vai, jūsuprāt, mums visiem tiešām vajadzētu par to satraukties? Vai arī tomēr tas ir pārspīlēts drauds?

Fabriss Potjērs: Es domāju, ka Tramps jau ir sarīkojis pats savu samitu un pateicis visu, ko viņš vēlas pateikt: proti, ka eiropieši netērē aizsardzībai pietiekami daudz, ka viņi iedzīvojas uz ASV rēķina un ka viņš to vēlas mainīt. Tādēļ lielā mērā jau tagad ir skaidrs, kas notiks šajā samitā un par ko būs diskusijas. Problēmu rada pieaugošā plaisa starp visām tām labajām lietām, ko NATO dara realitātē, tostarp Latvijā (pēdējo divu gadu laikā viņi patiešām ir paātrinājuši ritmu un dara visu iespējamo, lai atturēšanas politika izskatītos nopietni), un politisko līmeni. Tajā vienas alianses dalībvalsts vadītājs nesaskata labumu no dalības šādā organizācijā un neslēpj nesaskaņas ar citiem biedriem.

Tramps ir radījis NATO nopietnu problēmu: praksē tiek darītas ļoti pozitīvas lietas, bet politiski valda pilnīgs vienotības trūkums. Un tas nozīmē, ka viss, kas tiek īstenots praksē, zaudē daļu no savas ticamības.

Jums jāatceras, ka NATO nav tikai militāra organizācija. Tā pirmām kārtām ir politiska alianse. Un tas nozīmē, ka valstīm ir jārāda, ka tās ir vienotas savos mērķos un apņēmībā. Bet, ja tās nevar parādīt šādu vienotību, tad jūs varat izvietot zaldātus, cik daudz jūs vēlaties, bet tādi spēlētāji kā Krievija to neuztvers nopietni.

Daži eksperti jau tagad brīdina - ja viss turpināsies kā līdz šim, tad tas būs tikai laika jautājums, pirms Tramps paziņos par ASV izstāšanos no NATO. Vai ,jūsuprāt, šīs bažas varētu būt pamatotas?

Tas nav neiespējami, bet tomēr tā ir visai maz ticama varbūtība. Tam ir viens vienkāršs iemesls: izstāšanās no tādas starptautiskās vienošanās kā Vašingtonas līgums prasa ASV Kongresa piekrišanu. Bet NATO bauda plašu atbalstu starp abām lielākajām partijām. Tādēļ es nedomāju, ka kaut kas tamlīdzīgs varētu drīzumā notikt. Bet Tramps jau tagad var sākt spēlēties ar ASV klātbūtni Eiropā un ar ASV atbalstu Ukrainai. Viņš nevar to pilnībā pārtraukt, jo arī te Kongresam ir jāsaka savs vārds, jo tieši viņi piešķir līdzekļus Amerikas spēkiem Eiropā. Bet savā ziņā viņš jau ir nodarījis aliansei kaitējumu.

Tas ir politisks kaitējums, jo Tramps ir parādījis, ka viņa nostāja nesakrīt ar citiem biedriem. Un tas patiesi kaitē alianses reputācijai.

Tātad jūs neesat pārāk satraukts par nesenajām baumām, ka ASV varētu atteikties no savām militārām bāzēm Vācijā?

Nekad nevar zināt, kā viņš rīkosies. Mēs visi cerējām, ka viņš neatteiksies no Irānas kodolvienošanās, bet viņš tomēr atteicās. Tādēļ Trampu nevajag novērtēt par zemu. Tomēr šeit viņa manevra iespējas ir drusku ierobežotas, jo ne tikai Kongress, bet arī Pentagons stingri atbalsta ASV spēku klātbūtni Eiropā. Un tā nav nekāda labdarība. Pirmkārt, šī klātbūtne garantē zināmu stabilitāti Eiropā, kas saskan ar Amerikas stratēģiskajām interesēm. Bet no praktiskā viedokļa šīs bāzes tiek izmantotas, lai ASV spēki varētu nokļūt uz un no Tuvajiem Austrumiem. Tādēļ tās ir ļoti noderīgas tam, ko Amerika dara ārpus Eiropas.

Ir arī eksperti, kuri saka, ka Eiropas valstu līderiem būtu jāmēģina pārliecināt nevis Trampu, bet gan savus iedzīvotājus, savu sabiedrību par to, ka aizsardzībai ir nepieciešams tērēt vairāk naudas. Vairums iedzīvotāju Vācijā, Nīderlandē vai Beļģijā, kur mēs tagad atrodamies, īsti nesaprot, kādēļ būtu jātērē tik daudz naudas armijai, ja valstī ir sociālās problēmas, izglītības problēmas un daudz citu vajadzību. Vai jūs piekrītat tam, ka lielākais uzsvars būtu jāliek uz iedzīvotāju pārliecināšanu?

Jā, protams. Bet nākamais jautājums ir: vai Trampa asā kritika palīdz vai traucē Eiropas valstu valdībām pārliecināt savus nodokļu maksātājus un vēlētājus palielināt izdevumus aizsardzībai? Vai Vācijas kanclere patiešām var iznākt pie saviem vēlētājiem un teikt, ka Vācijai ir jāpalielina izdevumus aizsardzībai, jo Tramps uz to ļoti uzstāj. Es domāju, ka politiski tā nav labākā taktika.

Valstīm būtu jāsaka, ka aizsardzības budžets ir jāpalielina viņu pašu drošībai. Un papildus tam būs iespējams arī veiksmīgāk solidarizēties ar tādām valstīm kā ASV.

Manuprāt, te ir jābūt pretējai pieejai. Tik skaļi Trampa paziņojumi tikai sašaurina Eiropas valstu vadītāju manevra iespējas.

KONTEKSTS:

ASV prezidents Donalds Tramps jau ir nosūtījis draudīgas vēstules vairāku valstu līderiem. Viņu vidū ir Vācijas kanclere un Norvēģijas premjerministre. Vēstulēs Tramps vēlreiz uzsver, ka viņam neesot pieņemams, ka ASV maksā lielāko daļu no NATO izdevumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti