Bijušais Katalonijas premjers Mass pirmdien, 6.februārī, stājas tiesas priekšā par to, ka 2014.gada 9.novembrī ļāva notikt simboliskajam neatkarības referendum par spīti Spānijas Konstitucionālās tiesas spriedumam, ka tas nav likumīgi.
Toreiz juridiski nesaistošajā referendumā Katalonijā vairāk nekā 80% pauda atbalstu neatkarībai no Spānijas, tomēr tajā piedalījās mazāk nekā puse no balsstiesīgajiem. Tagad Arturam Masam par to draud desmit gadus ilgs aizliegums ieņemt publiskus amatus.
Šī ir pirmā reize, kad Katalonijas reģionālās valdības līderis stājies tiesas priekšā. Mass tiesas priekšā stājas kopā ar diviem bijušajiem sabiedrotajiem.
Masu tiesā apsūdzībās par "nopietnu pilsonisko nepakļaušanos" un "nelikumīgu rīcību", pieļaujot 2014.gada simbolisko neatkarības referendumu. Prokuratūra pieprasa, lai viņam piemēro aizliegumu desmit gadus ieņemt valsts amatus.
Pats Mass apsūdzības kategoriski noraida, paziņojot, ka viņam nav par ko atvainoties un ar simbolisko referendumu viņš tikai aizstāvēja runas brīvību un pildīja savu pienākumu ļaut kataloņiem demokrātiski paust savu viedokli.
Svētdien preses konferencē Barselonā Mass paziņoja, ka 2014.gadā viņi izdarīja to, „kas bija jāizdara”, un, „ja apstākļi ļaus, tad to darītu atkal”.
“Mēs pildām savus pienākumus kā politiskie līderi ar mūsu demokrātisko aicinājumu. Mēs aizstāvam demokrātijas pamatus, proti, ļaut cilvēkiem balsot,” sacījis Mass.
Pie tiesas ēkas Barselonā, kur pirmdien notiek prāva, ir sapulcējušies tūkstošiem Masa atbalstītāju, lai protestētu. Viņi izkliedz tādu saukļus, kā „Neatkarību, neatkarību,” „Nost ar Spānijas tiesu sistēmu,” un „Mēs gribam balsot.”
Līdz ar Masa prāvu Katalonijas neatkarības jautājums atkal atgriezies uz Spānijas laikrakstu vākiem. Katalonija ir viens no Spānijas bagātākajiem reģioniem un jau vairākus gadus pieprasījis vairāk autonomijas.
Katalonijas pašreizējā valdība solījusi rīkot jaunu neatkarības referendumu šogad septembrī un paziņojusi, ka šoreiz tas būšot saistošs – ar vai bez centrālās valdības Madridē piekrišanas.
Kā tieši Katalonijas reģionālā valdība to plāno panākt, tomēr nav skaidrs. Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs uzsvērsi, ka šāda veida referendums, kas notiek lokāli un tikai vienā reģionā, ir pretrunā konstitūcijai. Rahojs solījis, ka nekad nepieļaus šāda referenduma rīkošanu.
Paši kataloņi gan ir sašķelti – tie, kuri vēlas neatkarību, un tie, kas vēlas palikt Spānijas sastāvā, ir aptuveni vienādā skaitā, liecina aptaujas.
Tiesa, lielākā daļa tomēr vēlas referendumu, uzskatot, ka industriāli attīstītajam reģionam piešķirtā autonomija nav pietiekami visaptveroša un ir neizdevīga. Tāpat tiek izcelta reģiona atšķirīgā kultūra un valoda.
