Īsumā:
- Par Demokrātiskās partijas šķelšanos runāja jau augusta beigās.
- Renci jaunajā valdībā amatu neieņem.
- Jaunā Renci partija sola īstenot atšķirīgu politiku.
- Renci pagaidām arbalsta valdību, bet spēku samērs parlamentā mainīsies.
- Žurnālists: Iespējama virzība uz proporcionālo vēlēšanu sistēmu, kas jau agrāk bija Renci mērķis.
- Salvīni uzskata, ka vēlētāji Renci rīcību nosodīs.
''Mēs redzēsim, kas notiks Itālijas politikā. Bet, pirms mēs runājam par manu partiju un par kreiso spēku nākotni Itālijā (jo līdzīgas diskusijas par kreisajiem spēkiem notiek daudzviet pasaulē), mūsu pirmais uzdevums ir bloķēt Salvīni un viņa ļoti bīstamās idejas par attiecībām ar Krieviju, ar antieiropeiskām partijām, par naida runu pret sievietēm un melnādainiem cilvēkiem. Tad mēs varēsim runāt par manas partijas iekšējo šķelšanos.''
Tā Itālijas bijušais premjerministrs Mateo Renci izteicās augusta beigās, kad pirmo reizi izskanēja ziņas par viņa iespējamo izstāšanos no Demokrātiskās partijas un sava politiskā spēka dibināšanu. Tajā brīdī tik tikko bija panākta vienošanās par jaunās valdības veidošanu, kurā apvienoties piekrita opozīcijā esošā Demokrātiskā partija, kas bija nolēmusi nolikt malā domstarpības un tomēr sadarboties ar populistisko Pieczvaigžņu kustību.
Pats Renci paziņoja, ka ministra posteni šajā valdībā neieņems, aizbildinoties ar savulaik pret viņu vērstajiem personiskajiem uzbrukumiem no Pieczvaigžņu kustības puses. Jau tobrīd Renci ne noliedza, ne apstiprināja jaunās partijas dibināšanu, piebilstot, ka Itālijas trakajā politikā ir iespējams viss.
Sociālajā tīklā ''Facebook'' ievietotā paziņojumā Renci norādījis, ka pēc septiņu gadu ilgiem iekšējiem strīdiem viņš ir konstatējis, ka kopējās vērtības, idejas un sapņi nedrīkst būt par pamatu šiem konfliktiem. Tieši tāpēc
viņš ir kopā ar saviem domubiedriem apņēmies dibināt jaunu politisku spēku, kas centīsies politiku īstenot atšķirīgi. Savu līdzšinējo partiju viņš apsūdzējis nākotnes vīzijas trūkumā. Lai arī kopīgiem spēkiem ir izdevies izcīnīt uzvaru pret Salvīni, ar to esot par maz.
Pēc viņa vārdiem, Salvīni populisms nebūt nav sakauts. Kā izteicies Renci – populisms nepazīst mākslīgo intelektu, tas ir dabisks stulbums.
Demokrātiskās partijas līderis Nikola Dzingareti tviterī Renci soli nosaucis par kļūdu.
Vairāki preses izdevumi jau prognozē, ka līdz ar Renci aiziešanu no Demokrātiskās partijas pašreizējās valdības stabilitāte ir nopietni apdraudēta. Renci gan ir paziņojis premjerministram Džuzepem Kontem, ka viņš arī turpmāk atbalstīs pašreizējo valdību. Taču pašlaik daudz lielāka uzmanība tiek pievērsta tam, kā mainīsies spēku samērs Itālijas parlamentā.
Intervijā izdevumam „La Repubblica'' Renci norādījis, ka viņa jaunajā partijā varētu iestāties aptuveni 30 pašreizējie Demokrātiskās partijas likumdevēji. Tiek uzskatīts, ka no 111 Demokrātiskās partijas deputātiem parlamentā Renci varētu sekot no 18 līdz 20 – tieši 20 deputāti ir nepieciešami, lai izveidotu neatkarīgu deputātu grupu. Parlamenta augšpalātā, Senātā no 51 senatora Renci partijā varētu iesaistīties aptuveni 10.
Kā ir paziņojis Mateo Renci, viņš vismaz gadu nerosinās sarīkot jaunas parlamenta vēlēšanas. Un tas nozīmē, ka, ja pašreizējā valdība noturēsies, nākamās vēlēšanas būs vien 2023. gadā.
Itāļu žurnālists Feručio de Bortoli uzskata, ka valsts pamazām sāk virzīties pretī proporcionālajai vēlēšanu sistēmai, ko savulaik neveiksmīgi centās ieviest tieši Mateo Renci. Iespējams, ka arī šoreiz bijušajam premjeram ir kāds konkrēts plāns.
''Mēs virzāmies pretī proporcionālajai vēlēšanu sistēmai. Manuprāt, tā ir katastrofa. Un es joprojām atbalstītu mažoritāro sistēmu, jo tā sniedz lielāku skaidrību par to, kurš ir uzvarējis un kam ir atbildība valdīt. Taču proporcionālajā sistēmā nozīme ir pat diviem vai trijiem procentiem. Un acīmredzot Renci politiskās kalkulācijas iet tieši šajā virzienā, proti – būt par mazu spēku, kuram ir nozīme un no kura var būt atkarīga valdības veidošana,'' spriež de Bortoli.
Mateo Renci paziņojumus komentējis arī Mateo Salvīni, kurš apsūdzējis bijušo premjerministru par to, ka no sākuma tiek sagrābti amati un ministrijas, bet pēc tam dibināta partija, lai cīnītos ar Salvīni. Viņš arī paudis pārliecību, ka itāļu vēlētāji sodīs par šādu nodevību.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka gadījumā, ja vēlēšanas notiktu tagad, Salvīni partiju „Līga” atbalstītu aptuveni 34 procenti vēlētāju, bet abas valdībā pārstāvētās partijas – nedaudz vairāk kā 20 procentu vēlētāju.
