Viņš atzina, ka pats savulaik bijis dedzīgs atbalstītājs idejai par Islandes pievienošanos ES. Pēc ekonomiskā sabrukuma 2000. gadu pirmajā dekādē Islande pat iesniedza pieteikumu iestājai ES, taču tagad sarunu process ir apstājies un vairums islandiešu ir nostājušies pret šo soli. To vidū arī Hanibalsons – viņa vairs nav ES piekritēju vidū.
„ES valda haoss,” pašreizējo situāciju raksturo Hanibalsons, norādot, ka tās vadība šobrīd ir vāja.
Bijušais ministrs norāda, ka viņa skepse pret ES ir veidojusies, secinot, ka ES monetārā sistēma ir ačgārna. Viņš pauda pārliecību, ja Islande būtu ES, tad atkopšanās no ekonomiskās krīzes būtu smagāka. Viņaprāt, „ES projekts ir jānoved līdz loģiskam galam – īsta monetārā savienība ar centrālo banku”. Vienlaikus ir svarīgi saglabāt Eiropas dažādību, kā tas ir noticis ASV, jo ir liela starpība, piemēram, starp Kentuki un Masačūsetsu.
Otrais lielais eksistenciālais jautājums ir bēgļi. „Bēgļi nekur nepazudīs. Viņi tepat ir – pie robežām. Problēma būs jārisina,” norādīja Hanibalsons. Viņaprāt, ES ir viesmīlīgi jāsagaida cilvēki, kas patiešām ir bēgļi un kuriem patiešām draud briesmas.
Reizē ES dalībvalstīm ir jāapvienojas un kopīgi jāsāk sargāt ārējo robežu. Ja to nedarīs kopīgiem spēkiem, tad ES sagrūs. Pretīgi ir redzēt, kā dažas ES valstis, piemēram, Ungārija, ceļ žogus un dzen prom patvēruma meklētājus, liekot ar viņu uzņemšanu nodarboties citām ES valstīm, norādīja Hanibalsons.
