Viņš stāstīja, ka visām 47 Eiropas Padomes dalībvalstīm ir dažādas intereses, un ir valstis, kas gatavas darīt jebko, lai Krievija paliktu organizācijā.
Muižnieks pat dzirdējis no augstu stāvošām Eiropas Padomes amatpersonām, ka organizācijai nav jēgas, ja tajā nav Krievijas, Ukrainas un Turcijas. Proti, ka pievienotā vērtība organizācijai ir ne tikai cilvēktiesību aizstāvība, bet arī tas, ka tā noklāj plašāku lauku nekā Eiropas Savienība.
Saistībā ar Krieviju dalībvalstis gatavas ignorēt dažādas problēmas, kā arī to, ka organizācija, iespējams, tiek grauta no iekšpuses, jo uzskata, ka Eiropas Padome ir viena no retajām platformām, kur sarunāties ar Krieviju.
Muižnieks norādīja uz lobiju Eiropas iekšienē, lai, piemēram, “vācieši varētu vadīt savu biznesu”. Pēc viņa skaidrojuma, Vācijas pilsoņiem ir biznesa intereses Krievijā, tāpēc viņi vēlas kontrolēt attiecības ar šo valsti. Francija savukārt saskatot apdraudējumu militārā jomā, ja Krievija no Eiropas Padomes tiktu izslēgta.
Arī saistībā ar Turciju Muižnieks norādīja uz negatīvām tendencēm cilvēktiesību jomā. Tāpat organizācijā, viņaprāt, nevajadzētu atrasties Azerbaidžānai.
Muižnieks raidījumā runāja vēl par kādu tēmu, kas Eiropā tiek ignorēta – migrācija klimata pārmaiņu iespaidā. Pēc viņa teiktā, tai būs milzīga ietekme. Tāpēc Eiropas Padomes pastāvēšana ir ļoti nozīmīga, lai šo problēmu palīdzētu risināt.
Saistībā ar Latvijas iekšpolitiskajiem procesiem Muižnieks uzteica tiesībsarga iniciatīvu vērsties Satversmes tiesā par minimālajām pensijām, kā arī pauda neizpratni, kāpēc Latvija nevarētu aizņemties naudu, lai palielinātu mediķu algas, ņemot vērā, ka valsts ekonomika ir stabila.
Tāpat arī Muižnieks norādīja, ka nesaprot daudzvalodības izskaušanas Latvijas izglītībā. Viņš norādīja, ka valoda nav vienīgais, kas palīdz cilvēkiem būt lojāliem valstij. Runājot par risinājumiem, Muižnieks teica, ka nepieciešams palielināt finansējumu sabiedriskajiem medijiem, kas veido cilvēku izpratni par politiskajiem procesiem.
KONTEKSTS:
Neskatoties uz Ukrainas spēcīgo pretestību, Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja pagājušā gada jūnijā nobalsoja par balsstiesību atjaunošanu Krievijas delegācijai. Balsstiesības Krievijai tika apturētas, reaģējot uz Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju 2014. gadā.
Protestējot pret balsstiesību atjaunošanu, Baltijas un vēl četru valstu delegācijas pārtrauca dalību Strasbūrā notiekošajā asamblejas sesijā. Septembra sākumā pēc Latvijas delegācijas iniciatīvas Saeimā pulcējās Lietuvas, Igaunijas, Gruzijas, Ukrainas, Polijas, Apvienotās Karalistes, Zviedrijas un Dānijas parlamentu deputāti. Mērķis bija lemt par visu šo valstu turpmāko rīcību saistībā ar Krievijas balsstiesību atjaunošanu asamblejā. Lielbritānijas delegācija uzskatīja, ka boikots nav labākais ierocis.
Gruzijas, Ukrainas un Latvijas parlamenta pārstāvji bija vienisprātis, ka izstāšanās no asamblejas nebūtu lietderīga un tā būtu bēgšana no problēmas. Tā vietā nepieciešams koordinēt kopīgu nostāju un pieprasīt no Krievijas konkrētu rīcību. Vēlāk Latvijas delegācija arī nepiedalījās EPPA rudens sesijas plenārsēdēs, taču turpināja darbu Eiropas Padomes politiskajās grupās un komitejās.
