Bijušais britu premjers Deivids Kamerons bija tas, kurš ierosināja 2016.gadā notikušo referendumu par Lielbritānijas dalību Eiropas Savienībā. Viņš tā sarīkošanu bija apsolījis, ja konservatīvie uzvarēs gadu iepriekš notikušajās vēlēšanās. Referenduma kampaņā Kamerons pats aicināja balsot par palikšanu Eiropas Savienībā, tomēr 52% nobalsoja par izstāšanos, un dažas stundas pēc rezultāta paziņošanas Kamerons atkāpās.
Tagad sestdien publicētā intervijā laikrakstam „The Times” bijušais konservatīvo līderis atzīst, ka palikšanas kampaņai toreiz bija„ļoti stipri tehniskie un ekonomiskie argumenti”. Bet izstāšanās kampaņai bija „ļoti spēcīgi emocionālie argumenti”, kas kopā ar imigrācijas jautājumu izrādījās „uzvaroša kombinācija”.
Kamerons nākamnedēļ publicēs memuāru grāmatu „For the Record” jeb „Zināšanai”. Sestdienas intervijā „The Times” viņš saka, ka „katru dienu” domājot par referendumu, tā izraisītajām sekām un pauda nožēlu par neskaidrību un sašķeltību, kas valdījusi trīs gadus kopš balsojuma. Kamerons saka, ka referenduma rezultāts viņu padarīja „ļoti nomāku”, un viņš zinājis, ka ir cilvēki, kas viņam nekad nepiedos.
Bijušais britu premjers vienlaikus uzsvēra, ka nevar tikt izslēgta vēl viena referenduma sarīkošana par Breksita jautājumu – „jo ir jāatrod veids, kā atbloķēt strupceļu.”
Pašreizējais premjers Boriss Džonsons 2016.gadā bija viena no izstāšanās kampaņas redzamākajām sejām. Kamerons paziņoja, ka Džonsona rīcība toreiz bija „drausmīga”, un izstāšanās kampaņas rīkotājus apsūdzēja par „patiesības noklusēšanu.” Kamerons veltīja kritiku arī Džonsona pašreizējai Breksita stratēģijai, tostarp lēmumam apturēt parlamenta darbu.
Lielbritānijai no Eiropas Savienības paredzēts izstāties pēc pusotra mēneša, 31.oktobrī. Nav skaidrs, vai tas notiks ar vai bez vienošanās, vai Breksitu atkal atliks. Piektdien Džonsons apgalvoja, ka pastāv „vienošanās aptuvenas aprises” un viņš pats ir „piesardzīgi optimistisks” par tās panākšanu.
Īrijas premjers Leo Varadkars savukārt paziņoja, ka šajā jautājumā plaisa starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību joprojām ir „ļoti liela”. Īrijas premjers pauda šaubas, vai Džonsonam izdosies panākt vienošanās izmaiņas ar Briseli, un pēc tam nodrošināt, ka to ratificē arī britu parlaments.
Pirmdien Luksemburgā Džonsons tiksies ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru, lai apspriestu Breksitu. Daudz kas izšķirsies oktobra vidū paredzētajā Eiropas Savienības valstu līderu samitā.
