Eksperts uzsvēra, ka jebkurā karā svarīgākais ir loģistika. "Loģistika uzvar karus. Tikai sekundāri mēs runājam par ieroču šaušanas spēku, tas bija iemesls, kāpēc Krievija nevarēja [kara] pirmo fāzi uzvarēt," skaidroja Sārts.
Sārts skaidroja, ka, neraugoties uz to, tuvojoties 9. maijam, Krievija mēģinās veidot iespaidu par savu uzvaru pašas sāktajā karā Ukrainā. "Uz 9. maiju viņi mēģinās radīt stāstu par savu uzvaru Ukrainā, kas viņiem varētu arī nesekmēties," uzsvēra "Stratcom" direktors.
Viņš gan piebilda, ka, no otras puses, sabiedrībai jārēķinās, ka "Kremļa spējas aizvest Krievijas sabiedrību "orveliskā pasaulē"" esot ievērojamas.
"Iespējams, ka ar lieliem zaudējumiem un bez uzvarām tiks stāstīts par lieliem panākumiem. Es neizslēdzu alternatīvās realitātes izveidošanu," uzsvēra Sārts.
Viņš atgādināja, ka tā neesot pirmā reize, kad Krievija šādi rīkojas apstākļos, kad patiesība tai ir neērta. "2015. gadā, kad viņi notrieca Malaizijas aviolīniju, Krievijas patiesais mērķis bija sašķobīt cilvēku ticību patiesajam stāstam," teica Sārts.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
