Dienas notikumu apskats

Turcijas premjers nolēmis atkāpties no amata

Dienas notikumu apskats

Erdogans: Turcija negrasās piemērot savu antiterora likumu ES prasībām

Līdz ar Turciju Eiropas Komisija rosina ieviest bezvīzu režīmu arī ar Kosovu

Bezvīzu režīmu varētu piešķirt arī Kosovai

Līdz ar Turciju Eiropas Komisija 4.maijā rosināja ieviest bezvīzu režīmu arī ar Kosovu. Šāds solis tika sperts, lai gan vairākas valstis joprojām neatzīst Kosovas neatkarību. Gala lēmumu par vīzu prasību atcelšanu joprojām gaida arī Ukraina un Gruzija. Tomēr diskusijas par šo valstu pievienošanos bezvīzu režīmam nesolās būt vienkāršas.

Kosova ir kļuvusi par vēl vienu valsti, kas pēc Eiropas Komisijas domām ir izpildījusi visas prasības, lai tās pilsoņi varētu ceļot pa Eiropu bez vīzas. Šādu priekšlikumu Brisele formāli izteica trešdien, 4.maijā. Tomēr Eiropas Savienības migrācijas komisārs Dimitris Avramopuls sagaida, ka līdz galīgā lēmuma pieņemšanai vēl tiks nostiprināta cīņa ar organizēto noziedzību.

“Es gribētu jums godīgi pateikt, ka nevienam nenāk par labu korumpētas valsts tēls, kur var brīvi darboties organizētā noziedzība. Tomēr es esmu pārliecināts par ministra solījumiem darīt visu iespējamo, lai iznīcinātu visus noziedzības tīklus un, protams, cīnītos ar korupciju," norādīja Avramopuls.

Pēdējos gados Eiropas Komisija ir sniegusi apjomīgu palīdzību Kosovai, tostarp arī cīņā ar korupciju un jau pieminētiem noziedzības tīkliem. Tāpat Brisele ir kļuvusi par vidutāju smagās politiskās sarunās starp Kosovu un Serbiju. Kā zināms, līdz 2008. gada februārim Kosova bija Serbijas sastāvdaļa un šī valsts joprojām nav atzinusi tās neatkarību.

Kosovas iekšlietu ministrs Skenders Hiseni sacīja, ka salīdzinājumā ar pārējiem Rietumbalkānu iedzīvotājiem viņa valsts pilsoņi ir noskaņoti vispozitīvāk pret Eiropu. Tomēr būtiski problēmu sagādā Spānijas atteikšanās atzīt Kosovas neatkarību un arī tās izsniegtās pases. Tādēļ nav izslēgts, ka Spānija neļaus kosoviešiem iebraukt savā teritorijā.

“Es nezinu, kā Spānijas valdība uz to reaģēs. Es gribētu ticēt un sagaidu, ka Spānija atzīs Kosovas pilsoņu cilvēktiesības ceļot brīvi pa visu Eiropu. Turklāt galu galā Kosova atrodas Eiropas sirdī, un mēs runājam ne vairāk kā par četriem, pieciem, sešiem tūkstošiem kosoviešu ar biometriskām pasēm,” skaidroja Hiseni.

Šķēršļus varētu radīt arī sliktā ekonomiskā situācija Kosovā, kas liek daudziem tās iedzīvotājiem doties uz Rietumeiropu. Vairāki no viņiem šajās valstīs lūdz patvērumu vai pieprasa uzturēšanās atļauju, kas papildus noslogo migrācijas dienestus. Līdz ar bezvīzu režīma ieviešanu šādu cilvēku skaits varētu tikai pieaugt.

Līdzīgs šķērslis Briseles gaiteņos tiek neoficiāli minēts arī kā iemesls, kādēļ notiek vilcināšanās ar bezvīzu režīma piešķiršanu Gruzijai. Tāpat gala lēmumu par vīzu atcelšanu sagaida arī Ukraina.

Vairumā gadījumu bezvīzu režīms ir atkarīgs ne tikai no formālu kritēriju izpildes, bet arī no politiskās gribas un ģeopolitiskās situācijas, jo tādējādi Eiropa cer nostiprināt savu ietekmi konkrētajā valstī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt