Kopš ilggadējā Lībijas līdera Muamara Kadafi gāšanas 2011. gadā valstī faktiski ir iestājies haoss. Dažādi džihādistu kaujinieku grupējumi ir izmantojuši sajukumu, lai uzsāktu cīņu par ietekmi tradicionāli ar naftu bagātajā valstī. Nestabilā situācija veicinājusi arī bēgļu pieplūdumu, kas, izmantojot Lībijas ģeogrāfisko stāvokli, mēģina šķērsot Vidusjūru un nokļūt Eiropā.
Cenšoties kaut nedaudz stabilizēt situāciju Lībijā, ANO īpašais sūtnis Bernardino Leons ir nācis klajā ar miera plāna piedāvājumu, kas izteikts konfliktējošajām pusēm. No ANO puses šis ir jau ceturtais piedāvājums, jo iepriekšējie trīs sarunu raundi ir beigušies bez rezultātiem.
Saskaņā ar Leona piedāvāto plānu, būtu nepieciešams izveidot nacionālās vienotības valdību, kas darbotos vismaz gadu. Šajā laikā par vienīgo likumīgo likumdevēju orgānu Lībijā ir jākļūst starptautiski atzītajam parlamentam, kurš tika ievēlēts pagājušā gada jūnijā un pašlaik bāzējas Tobrukas pilsētā.
Piedāvājumā paredzēts izveidot arī Valsts Augstāko padomi, kurā būtu iekļauti galvaspilsētā Tripolē izveidotā, galvenokārt islāmistu kontrolētā konkurējošā Nacionālā Kongresa pārstāvji. Abām konkurējošajām pusēm arī būtu jāpieliek pūles, lai tās atbalstošie kaujinieki tiktu integrēti vienotos bruņotos spēkos, kas atrastos tiešā valdības uzraudzībā. Tāpat bijušajiem nemierniekiem paredzēts piešķirt iespēju atgriezties un iekļauties civilajā vidē. Tāpat noteikti pamatprincipi drošības jautājumos, kas uzliek par pienākumu bruņoto grupējumu izvešanu no pilsētām un paredz pakāpenisku atbruņošanos.
Kā liecina sākotnējā informācija, Lībijas konkurējošās puses ir visai pozitīvi reaģējušas uz ANO pārstāvju piedāvājumiem un jau šodien visu pušu pārstāvji ierodas Berlīnē, lai par situāciju Lībijā spriestu ar pasaules lielvalstu līderiem. Visticamāk, tie būs pārstāvji no piecām ANO Drošības padomes dalībvalstīm.
Arī G7 valstu līderi pēc savas tikšanās bija pauduši atbalstu Bernardino Leona izstrādātajai iniciatīvai, aicinot konfliktējošās puses izmantot iespēju un pārtraukt gadiem ilgušo bruņoto konfliktu. Tas ļautu jaunajai valdībai gan atsākt infrastruktūras atjaunošanu, gan atjaunot pakalpojumu sniegšanu, gan spēcināt ekonomiku kopumā. Pats piedāvājuma izstrādātājs cer, ka ar šādu globālo līderu atbalstu pusēm izdosies panākt galīgo vienošanos pirms 17. jūnija, kad sākas musulmaņu svētais mēnesis Ramadāns.
Taču kritiķi norāda, ka arī šī ANO iniciatīva var ciest neveiksmi. Lai arī abas konfliktējošās puses praktiski cīnās pret radikālo grupējumu „Islāma valsts”, kurš sagrābis savā kontrolē vairākus Lībijas rajonus un pilsētas, piemēram, BBC Ziemeļāfrikas korespondente Rana Džavada uzskata, ka pamiera iniciatīva ir izdevīga politiskajiem līderiem, bet nebūs iespējama bez kaujinieku komandieru atbalsta. Ja kaujinieki atteiktos atbruņoties, reģionā ir iespējams jauns un daudz plašāks konflikts.
Taču kā norādījusi ASV vēstniece Lībijā Debora Džonsa, jebkurā gadījumā otrdienas sarunas skaidri parādīs, kura no pusēm Lībijā atbalsta mieru, kura ir pret to, un ar kādiem spēkiem nākotnē ir nepieciešams pastiprināt Rietumu pasaules sadarbību.
