Dienas notikumu apskats

Krīze Jelgavas novadā – vairāki simti iedzīvotāju jau pusmēnesi palikuši bez ūdensapgādes

Dienas notikumu apskats

Eiropas Parlaments atbalstījis jaunas palīdzības programmas piešķiršanu Ukrainai

Bez brīdinājuma Norvēģijai Krievija sāk mācības Barenca jūrā

Bez brīdinājuma Norvēģijai Krievija sāk mācības Barenca jūrā

Krievijas Ziemeļu kara flote uzsākusi desmitgadē lielākās mācības Barenca jūrā, neinformējot par to Norvēģiju. Šādas mācības sakritušas ar laiku, kad Norvēģija izteikusi vēlmi dubultot valstī izvietoto amerikāņu karavīru skaitu. Līdzīgu prasību par alianses spēku palielināšanu izteikušas arī vairākas citas NATO dalībvalstis, tostarp Latvija.

Kā liecina Krievijas Aizsardzības ministrijas mājaslapā publicētā informācija, Krievijas bruņoto spēku Ziemeļu flote trešdien, 13.jūnijā, Barenca jūrā ir sākusi pēdējos desmit gados lielākās mācības. Tajās piedalās 36 karakuģi, zemūdenes, apgādes kuģi, aptuveni 20 lidaparāti, kā arī vairāk nekā 150 kaujas un specializētās tehnikas vienības, krasta raķešu un artilērijas sistēmas, tāpat sauszemes spēki un jūras kājinieki.

Galvenais mērķis esot atstrādāt plašu aizsardzības darbību spektru, atvairot masveidīgu potenciālā pretinieka uzbrukumu, nodrošinot zemūdeņu aizsardzību, kā arī veicot uzbrukumus nosacītā pretinieka kuģiem un desanta spēkiem.

Izdevums „The Barents Observer” ziņo, ka Norvēģija, kuras tuvumā šīs mācības ir paredzēts turpināt līdz pat nākamās nedēļas beigām, par šādiem manevriem nav tikusi informēta. Norvēģijas bruņoto spēku štāba majors Brinjars Stordals izdevumam norādījis, ka krievu spēku aktivitāte pēdējā laikā bijusi relatīvi augsta, taču savos teritoriālajos ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos un gaisa telpā viņiem tādas tiesības ir. Pēc viņa vārdiem, šīs mācības tiek rūpīgi uzraudzītas, lai iegūtu nepieciešamo izpratni par notiekošo.

Ziņas par Krievijas lielākās kara flotes mācībām izskanējušas vien dienu pēc tam, kad Norvēģijas valdība paziņoja par savu vēlmi lūgt ASV dubultot valstī izvietoto amerikāņu karavīru skaitu

un izvietot tos Krievijas robežas tuvumā. Par spīti Krievijas protestiem, pašlaik Norvēģijas pilsētā Varnes ir izvietoti 330 amerikāņu militārpersonu, taču Norvēģija vēlētos šo skaitli palielināt līdz septiņiem simtiem, pārdislocējot tos tālāk uz ziemeļiem – uz Setermēnu, kas atrodas 420 kilometru attālumā no Krievijas robežas. Tāpat paredzēts, ka pašreizējie spēku izvietošanas līgumi tiktu pagarināti no sešiem mēnešiem uz pieciem gadiem.

Norvēģijas aizsardzības ministrs Franks Bakke Jensens paziņojis, ka Norvēģijas aizsardzība ir atkarīga no NATO sabiedrotajiem. Un, lai šis atbalsts darbotos krīzes un kara gadījumā, arī

Norvēģija esot pilnībā atkarīga no kopīgām militārām mācībām un manevriem miera laikā.

Iepriekš Krievija ne reizi vien ir paudusi savu neapmierinātību ar amerikāņu spēku klātbūtni Norvēģijā. Taču valsts ārlietu ministre Ine Eriksena Seoreide uzsvērusi, ka pat tad, ja notiktu spēku palielināšana un pārdislokācija, joprojām tiktu ieturēta ievērojama distance no Krievijas robežas. Turklāt ministre arī neredzot nekādus iemeslus Krievijai īpaši uz šiem notikumiem reaģēt.

Savos iebildumos Krievija parasti atsaucas uz Norvēģijas vēl pirms NATO dibināšanas doto apņemšanos neizvietot savā teritorijā ārvalstu spēkus, izņemot gadījumus, ja tai draud militārs uzbrukums. Norvēģijas valdība savukārt uzsver, ka solījums joprojām tiek pildīts, bet ārvalstu spēki valstī neuzturas pastāvīgi, bet gan ierodas rotācijas kārtībā.

KONTEKSTS:

Pagājušajā nedēļā arī Bulgārija, Čehija, Igaunija, Ungārija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija un Latvija aicināja NATO jūlijā gaidāmajā samitā apstiprināt militārās klātbūtnes palielināšanu arī šajā reģionā. Valstis norāda, ka pašreizējos spēkus būtu nepieciešams papildus atbalstīt ar gaisa un jūras spēku komponentēm.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti