Beslanas traģēdijai – 10 gadi; Neatbildēti jautājumi paliek

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Pirmdien aprit desmit gadi kopš Beslanas traģēdijas, kad ķīlnieku sagrābšana skolā Ziemeļosetijā beidzās ar vairāku simtu cilvēku nāvi, no kuriem vairāk nekā puse bija bērni.

Tuvinieki joprojām meklē taisnīgumu, un drīzumā Eiropas Cilvēktiesību tiesa izskatīs viņu iesniegto sūdzību pret Krievijas tiesām par objektīvas izmeklēšanas trūkumu.

Vienlaikus aptaujas liecina, ka 10 gadus pēc asinspirts, iedzīvotāju uzticība varasiestāžu un specdienestu apgalvojumiem par notikušo ir pieaugusi. Tajā pašā laikā vairums joprojām uzskata, ka valdība slēpj daļu patiesības.

Skolā Beslanā 1.septembris nav zinību, bet sēru diena. Pirms desmit gadiem šajā dienā no rīta bruņotu kaujinieku grupa Ziemeļosetijas pilsētā Beslanā par ķīlniekiem sagrāba vairāk nekā 1000 bērnu, vecāku un skolotāju, un pieprasīja Krievijas valdībai no Čečenijas izvest savus bruņotos spēkus. Ķīlnieki tika turēti skolas sporta zālē, kur teroristi bija uzstādījuši spridzekļus. 3.septembrī, sākot sprāgt sporta zālē izvietotajiem spridzekļiem, bruņoto spēku specvienības uzsāka triecienuzbrukumu, kas beidzās ar asinspirti. Dzīvību zaudēja vairāk nekā 330 cilvēku, vairāk nekā puse no kuriem - bērni.

Kopš tā laika mācību gads Beslanā sākas 5.septembrī. Krievijas mediji ziņo, ka šodien, tāpat kā iepriekšējos gados, traģēdijas vietā ieradās daudz cilvēku, lai pie skolas uzceltā piemiņas memoriāla noliktu ziedus. Sporta zāles atliekas, kur atradās ķīlnieki, ir norobežotas.

Par ķīlnieku sagrābšanu atbildību uzņēmās čečenu kaujinieku komandieris Šamils Basajevs, kurš, saskaņā ar Krievijas Federālās drošības dienestu teikto, tika nogalināts 2006.gada vasarā Ingušijā. Bet jautājumi par haotiskās asinspirts iemesliem joprojām paliek atklāti, par to, kurš pirmais - čečenu kaujinieki vai drošībnieki - nospieda mēlīti, un vai ar teroristiem tomēr nebija iespējamas sarunas.

Krievijas varasiestādes 2005.gadaā paziņoja, ka drošības spēki kļūdas neesot pieļāvuši. Bet daudzi Beslanas iedzīvotāji un upuru tuvinieki uzskata, ka daļa atbildības par asinspirti ir jāuzņemas drošības spēkiem un varasiestādēm. Kritiķi norāda uz smago ieroču, piemēram, tanku un ugunsmetēju izmantošanu.

Par izmeklēšanu neapmierināta ir organizācija „Beslanas mātes”, kas apvieno bojā gājušo bērnu mātes. Oktobrī Eiropas Cilvēktiesību tiesa Strasbūrā izskatīs viņu iesniegtu oficiālu sūdzību par bērnu tiesību uz dzīvību pārkāpšanu un objektīvas izmeklēšanas trūkumu par notikušo Krievijas tiesās.

10 gadus pēc traģēdijas Krievijas iedzīvotāji gan sākuši mazāk kritiski vērtēt specdienestu darbību un varasiestāžu apgalvojumus, liecina Levadas centra veiktās aptaujas rezultāti, uz kuriem atsaucas laikraksts „Kommersant”. Saskaņā ar tiem, ir audzis cilvēku skaits, kas atbalsta ķīlnieku atbrīvošanas operāciju - 14% uzskata, ka tā bija sekmīga, bet 25% - ka nesekmīga. Pirms desmit gadiem vērtējums bija krietni citādāks - toreiz triecienuzbrukumu par izgāšanos uzskatīja 60%, bet par sekmīgu, tikai 4% iedzīvotāju. Samazinājies arī to skaits, kas uzskata, ka varasiestādes slēpj daļu patiesības par notikušo. Vairums - 42% valdībai gan joprojām netic.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti