Bez dažām dienām četrus gadus vecais Adrians ir kustīgs un dzīvespriecīgs, dažu minūšu laikā jau izskrējis visas rotaļu laukuma spēļu vietas. Pirms pieciem mēnešiem pastiprinātās bērna slāpes pievērsa vecāku un ārstu uzmanību. Puikam atklāja pirmā tipa cukura diabētu.
“Tā ir ģenētika, tas nav atkarīgs no tā, ko tu ēd vai kā tu dzīvo,” stāstīja Adriana mamma Agita.
Slimība nav izārstējama, taču, pienācīgi uzmanīta, tā nemaina dzīves kvalitāti. Adriana vecumā diabēts prasa biežāku cukura līmeņa uzraudzīšanu un vajadzīgajos brīžos insulīna injicēšanu. Adrianam uz rokas ir sensors, kas mēra cukura līmeni.
“Mēs pamērām cukuriņu. Mēs to darām pēc iespējas biežāk. Bērns ir maziņš,” sacīja Adriana mamma.
Gadu pirms saslimšanas Adrians sāka apmeklēt pašvaldības bērnudārzu un turpināja to darīt arī pēc diagnozes noteikšanas.
Tagad dārziņa gaitām paņēmuši pauzi. Agita uzskata, ka bērna veselība izglītības iestādē tikusi nopietni apdraudēta.
“Pēdējais notikums bija piektdien, kad sanāk tā, ka bērns ir pirmskomas stāvoklī, viņš ļengans, viņš nesaprot, ka ar viņu runā, viņš pilnībā nereaģē. Tāda ir mūsu ikdiena principā,” stāstīja Agita.
Agitas teikto telefonsarunā noraida bērnudārza vadītāja. Tik smagas situācijas neesot bijušas, insulīna līmenis esot ticis uzraudzīts.
Taču sarunā ar Rīgas domes atbildīgo departamentu izrādās, ka Adriana apmeklētajā bērnudārzā nemaz nav medmāsas. To trūkst izglītības iestādēs visā Latvijā. Bet Rīgā medmāsu nav katrā desmitajā bērnudārzā.
"Tā kā situācija ar medicīnas māsām ir tāda, kāda ir, tad ir bērnudārzi, kuri ilgstoši meklē medmāsu," atzina Rīgas domes Izglītības departamenta Izglītības atbalsta nodaļas galvenā speciāliste Ilze Kondratjuka.
Ministru kabineta noteikumos teikts, ka izglītības iestādes vadītājs organizē medicīnisko aprūpi bērniem ar hroniskām saslimšanām. Taču realitāte, vismaz sākumā, izrādās sarežģīta abām pusēm.
Bērnu un jauniešu diabēta biedrības rīcībā ir daudz šādu pieredzes stāstu no visas Latvijas.
“Negrib iet pretī tās iestādes, vai nu negrib iet pretī un nesaprot mūsu vēlmi, lai arī mūsu bērni dzīvotu pilnvērtīgi, neiet pretī tās iestādes, kuriem tie bērniņi ir pirmreizēji, kuriem nav pieredzes. Viņi baidās no atbildības,” atzina Bērnu un jauniešu diabēta biedrības valdes priekšsēdētājs Aleksejs Romanovs.
Adrianam pašvaldība nesen esot piešķīrusi apmaksātu asistenta pakalpojumu. Tagad grūtākais uzdevums ir atrast šādu cilvēku, kurš būtu gatavs iziet apmācības kursu un par salīdzinoši nelielu samaksu uzņemties šo darbu.
Adriana mamma asistentu meklē arī ar sociālo tīklu palīdzību.
"Pirms desmit gadiem visi bērni ar cukura diabētu principā atradās mājās. Viņi bērnudārzu neapmeklēja. Tas pats bija arī skolās, un skolās vairums bērnu mācījās mājas apmācībā," norādīja Ilze Kondratjuka.
Pašvaldībā stāsta – visi mēģina mainīties. Pērn Rīgas dārziņos izglītību ieguva 15 bērni ar cukura diabētu. Bērnu un jauniešu diabēta biedrības dati rāda, ka visā Latvijā no nulles līdz 18 gadu vecumam ir vairāk nekā 600 bērnu ar pirmā tipa cukura diabētu.
