Pie Brandenburgas vārtiem valda rosība, ir daudz cilvēku, tūristu un var redzēt, ka visa Vācija, visa Berlīne gatavojas svētku kulminācijai, kas šeit notiks sestdien, 9. novembrī.
Prezidents Franks Valters Šteinmeiers un Vācijas kanclere Angela Merkele sestdien apmeklēs piemiņas pasākumu Berlīnes mūra memoriālā. Savukārt vakarā paredzēts liels pasākums pie Brandenburgas vārtiem. Sestdien Berlīni apmeklē arī ārvalstu līderi, tostarp Polijas, Ungārijas, Čehijas un Slovākijas prezidenti.
Bet pirms 30 gadiem gar Brandenburgas vārtiem gāja Berlīnes mūris un pilsēta izskatījās pavisam citādāka. 1961. gada augustā vienas nakts laikā Rietumberlīne tika apjozta ar drāšu žogu, kas vēlāk pārtapa par Berlīnes mūri un uz 28 gadiem sadalīja pilsētu. Cenšoties mūri šķērsot, gāja bojā aptuveni 200 cilvēki. Mūris kļuva par spilgtāko Aukstā kara simbolu.
1989. gada 9. novembrī – pēc kļūdaina Austrumvācijas partijas funkcionāra paziņojuma par atvieglotiem ceļošanas noteikumiem – austrumberlīnieši devās pie mūra tik lielā skaitā, ka sargi apjuka un bija spiesti atvērt vārtus. Jau nākamajās dienās un nedēļās mūri sāka drupināt. Šos drupinātājus pat iesauca par mūra dzeņiem. Starp tiem bija arī latvieši. Abām pusēm satiekoties, valdīja eiforija.
Bijušās Rietumvācijas iedzīvotājs Mihaels Fukss ieradās Austrumberlīnē nedēļu pēc mūra krišanas. "Bija tā, it kā jūs no krāsainas pasaules ieietu melnbaltā pasaulē, jo Autrumberlīnē nebija tik daudz krāsu, nebija reklāmu un ielu apgaismojums bija tumšs. Tas bija ļoti interesanti un aizgrābjoši."
Pašlaik par šiem vēstures notikumiem daudzviet Berlīnē redzamas izstādes, notiek dažādi kultūras un mākslas pasākumi, un šie saviļņojošie vēstures mirkļi tiek izstāstīti arī gaismas šovā Aleksandra laukumā – bijušajā Austrumberlīnē.
Tagad – 30 gadus pēc mūra krišanas un Vācijas atkalapvienošanas - daži tomēr jūt, ka atšķirības turpina pastāvēt.
Uz jautājumu, vai joprojām var pateikt – kurš ir no Austrumvācijas un kurš no Rietumu puses, Nikolauss no Hamburgas atbildēja: "Jā, jūs to varat redzēt – apģērbs ir atšķirīgs. Un arī mājas, no kurām viņi nāk, ir atšķirīgas."
"Cilvēkiem, kas nenāk no Berlīnes, bet no apkārtnes – tiem jūs varat redzēt atšķirību starp austrumvāciešiem un rietumvāciešiem. Bet ne berlīniešiem. Te tikai pēc ēkām," klāstīja Berlīnes iedzīvotājs Gerijs.
"Berlīne nav Austrumvācijas simbols. Tā ir Berlīne. Tā nav Austrumvācija," atzīmēja Vācijas rietumu reģiona iedzīvotājs Markuss. Bet Berlīnes iedzīvotājs Jorgs atzina: "Toreiz mums bija "Trabanti", tagad ir lieli džipi. Cilvēki daļēji ir tuvinājušies, daļēji – ne."
"Es tikai vēl ceru, ka austrumvācieši un rietumvācieši varētu būt vairāk vienoti un nebūtu viens uz otru nikni. Mēs taču esam viena tauta," teica bijušās Austrumvācijas iedzīvotāja Rozvita.
Taču ekonomisti vērtē, ka atšķirības joprojām ir lielas. Tikai 7% no Vācijas vērtīgākajiem uzņēmumiem atrodas Austrumvācijā, kas ietekmē nodokļu ieņēmumus. Lielākā daļa īres namu Austrumvācijā pieder rietumvāciešiem. Ietekmīgais izdevums "The Economist" raksta, ka Austrumvācijā vidējā alga ir 85% no tās, ko saņem rietumvācieši.
Un tas daudzos rada neapmierinātību, jo austrumvācieši sevi salīdzina ār rietumvāciešiem un nevis ar poļiem vai ungāriem. Eksperti norāda – Austrumvācijā ir zemāka produktivitāte un ienākumi, jo tajā ir mazāk lielo pilsētu un industrijas.
"Jūs neatradīsiet atšķirības, ja salīdzināsiet pilsētas Austrumvācijā ar pilsētām Rietumvācijā vai laukus ar laukiem Rietumvācijā.
Bet atšķirība ir tā, ka Austrumvācijā lauku ir vairāk, nekā Rietumvācijā," teica "DIW Berlin" industriālās politikas pētnieciskais direktors Martīns Gornigs.
Berlīnes mūris ir sagrauts un par to tagad atgādina josla pilsētas ielās, un Berlīnes mūra fragmenti, kas kā suvenīri nonākuši dažādās pasaules valstīs.
Taču atšķirības starp austrumiem un rietumiem jūtamas arī pēc 30 gadiem. Svētku noskaņa Berlīnē gan par to aicina aizmirst, atgādinot par tiem ieguvumiem, ko Berlīnes mūra sagraušana devusi.
