Berlīne neļaus balsot Vācijā referendumā par nāvessoda atjaunošanu Turcijā

Turcijas pilsoņiem Vācijā nebūs ļauts balstot iespējamā referendumā par nāvessoda atjaunošanu Turcijā. Par to paziņojusi Berlīne, norādot, ka augstākais soda mērs ir pretrunā tās eiropeiskajām vērtībām. Turcija no nāvessoda attiecās pirms 13 gadiem, jo tā ir viena no prasībām, lai iestātos Eiropas Savienībā (ES). Tomēr pēdējos mēnešos Ankara runājusi par nāvessoda atjaunošanu, kas pieliktu punktu tās virzībai uz dalību blokā.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans vairākkārt izteicies par referenduma rīkošanu nāvessoda atjaunošanai. Par to viņš runājis arī pēc uzvaras aprīlī notikušajā tautas nobalsošanā par prezidenta pilnvaru palielināšanu.

Ankaras pārdomas par nāvessoda atjaunošanu jau ir izraisījušas brīdinājumus no ES puses. Bet Vācijas valdība piektdien, 5.maijā, paziņoja – gadījumā, ja Turcija tiešām rīkos šādu referendumu, tad Berlīne Vācijā dzīvojošajiem Turcijas pilsoņiem nedos iespēju balsot Turcijas diplomātiskajās pārstāvniecības.

Kancleres Angelas Merkeles preses pārstāvis Štefens Zeiberts teica, ka „tas ir politiski neiedomājami,” ka Berlīne „piekritīs balsojumam jautājumā, kas ir pretrunā [Vācijas] konstitūcijai un eiropeiskajām vērtībām.”

Viņš uzsvēra – ja cita valsts vēlas nodrošināt iespēju saviem pilsoņiem balsot tās vēstniecībās vai konsulātos Vācijā, tad tam ir nepieciešama Vācijas piekrišana, un Vācijai „nav pienākums” dot savu apstiprinājumu. Zeiberts piebilda, ka no Ankaras līdz šim nav pienācis jebkāds pieprasījums attiecībā uz referendumu par nāvessodu. Taču, ja tāds pienāks, tad valdība, visticamāk, izmantos savus juridiskos resursus, lai Vācijā par to balsot nevarētu, norādīja Merkeles birojs.

Vācijā dzīvo aptuveni pusotrs miljons turku, kuriem ir tiesības balsot Turcijas vēlēšanās. Pagājušajā mēnesī notikušajā referendumā par izmaiņām konstitūcijā Turcijas prezidenta pilnvaru ievērojamai palielināšanai tās atbalstīja gandrīz divas trešdaļas no Vācijā nobalsojušajiem Turcijas pilsoņiem.

Pēdējās dienās iespēju, ka Vācijā varētu notikt balsojums par nāvessoda atjaunošanu Turcijā, kritizējuši vairāki vācu politiķi. Ārlietu ministrs Zigmārs Gabriēls norādīja, ka viņš „nevar iedomāties” šādu scenāriju. Arī Vācijas sociāldemokrātu kanclera amata kandidāts rudenī gaidāmajās vēlēšanās Martins Šulcs paziņojis, ka Vācijā nevajadzētu atļaut balsot par nāvessoda atjaunošanu Turcijā. Intervijā žurnālam "Der Spiegel" bijušais Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Šulcs teica, ka nedrīkst „ļaut Vācijā balsot par instrumentu, kas ir pretrunā mūsu vērtībām un mūsu konstitūcijai.”

Turcija no nāvessoda attiecās 2004.gadā, mēģinot panākt uzņemšanu ES, kur nāvessods nav atļauts. Ja Turcija atjaunos augstāko soda mēru, tas automātiski pieliks punktu Ankaras iestāšanās procesam blokā.

Pēdējos mēnešos Turcijas un Eiropas Savienības attiecības ir ievērojami pasliktinājušās, tostarp nesaskaņu dēļ par pērn noslēgto vienošanas par migrācijas straumju apturēšanu. Vēl zemāku punktu attiecības sasniedza pirms aprīlīt notikušā Turcijas prezidenta pilnvaru palielināšanas referenduma. Vairākas Eiropas valstis, tostarp Vācija, bloķēja iespējas turku ministriem aģitēt par konstitūcijas izmaiņām. Prezidents Erodgans šādu rīcību pielīdzināja „nacistu taktikai.” Tagad viņš arī paziņojis, ka varētu rīkot referendumu par to, vai Turcijai turpināt centienus pievienoties Eiropas Savienībai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti