Austrijas varas iestādes informē, ka patlaban saskaitītas vēlēšanu iecirkņos nodotās balsis un Bellens saņēmis apmēram 53% vēlētāju atbalstu. Vēl jāapkopo pa pastu nosūtītās balsis, tomēr tās vairs nevar nodrošināt galēji labējās Brīvības partijas kandidāta Norberta Hofera uzvaru.
Bellenu ar panākumu vēlēšanās jau apsveikuši daudzi Eiropas Savienības valstu līderi un bloka amatpersonas. Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs norāda, ka Bellena uzvara ir smaga nacionālisma, eiroskepticisma un pagātnē balstīta populisma sakāve.
Savukārt politikas eksperti pauž bažas, ka pret imigrāciju un vienoto Eiropu noskaņotā Brīvības partija varētu gūt labus panākumus drīz gaidāmajās parlamenta vēlēšanās. To apsveikumā Hoferam novēlēja arī Francijas galēji labējo līdere Marina Lepēna.
Šī gada Austrijas prezidenta vēlēšanas tika gaidītas ar ievērojamām bažām, ne tikai pašā Austrijā, bet arī daudzviet citur Eiropā. Tas tāpēc, ka pēc Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās un Lielbritānijas lēmuma izstāties no Eiropas Savienības pastāvēja ļoti liela iespēja valsts vadītāja amatā ievēlēt Eiropā pirmo galēji labējo prezidentu Norbertu Hoferu. Viņš savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā bija asi iestājiem pret imigrāciju un globalizāciju, bija aicinājis atbrīvoties no apputējušās pastāvošās iekārtas, meklēt ciešākas saites ar Krieviju, kā arī cīnīties pret Briseles centralizēto varu. Pēc milzīgā patvēruma meklētāju pieplūduma pagājušajā gadā Hofers bija paziņojis, ka islāmam Austrijā nav vietas, musulmaņus nosaucot par apdraudējumu valsts vērtībām, tradīcijām un drošībai. Lai arī prezidenta amatam Austrijā ir ļoti simboliska nozīme, tika pieļauts, ka Hofera uzvara būtu kā pamudinājums populistiskiem spēkiem Francijā, Vācijā un Nīderlandē pirms tur nākamgad gaidāmajām vēlēšanām.
Taču vēlēšanu iznākums ir izrādījies pavisam pretējs, jo balsojumā, iegūstot 53,4 procentus balsu ir uzvarējis proeiropeiskais neatkarīgais kandidāts, bijušais Austrijas zaļās partijas līderis Aleksanders van der Bellens. Pēc uzvaras viņš paziņojis, ka visai Eiropas Savienībai tiek nosūtīts cerību un pārmaiņu signāls, paužot gatavību darīt visu iespējamo, lai kļūtu par visas tautas pezidentu:
''Es ceru, ka pēc sešu gadu ilgā pilnvaru termiņa beigām, kad cilvēki satiks mani uz ielas vai ciematos, vai Vīnes metro, viņi teiks: skat, tas ir mūsu prezidents. Nevis federālais prezidents, bet mūsu visu prezidents.''
Atzīstot savu sakāvi, Norberts Hofers aicinājis savus vēlētājus pieņemt balsojuma iznākumu un apvienoties ap jauno prezidentu:
''Es vienmēr esmu teicis, ka uzvarētājs būs labs uzvarētājs un zaudētājs būs labs zaudētājs. Un es aicinu visus vēlētājus, kuri par mani balsoja, pieņemt, ka vēlēšanās vēlētājam vienmēr ir taisnība. Vienmēr. Un beigās mums visiem ir jāapvienojas un jāstāv blakus. Tas ir īpaši svarīgi.''
Kā mūsu kolēģim Artjomam Konohovam pastāstījusi van der Bellena partijas biedrene, Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietniece Ulrike Lunačeka, jaunievēlētais Austrijas prezidents ir izteikti Eiropeiski noskaņots un savas personiskās pieredzes dēļ varētu veiksmīgi būvēt tiltus starp dažādām sabiedrības daļām:
''Van der Bellena kungs vēlas būt par tiltu starp dažādībām. Visā Eiropā mums ir ļoti dažādas etniskas izcelsmes, dažādas reliģijas un seksuālās orientācijas cilvēki. Šī proeiropeiskā nostāja skaidri pasaka, ka mēs gribam sadarboties, nevis uzsākt konfrontācijas. Van der Bellena kungs pats ir bēgļu bērns. Viņš ir dzimis holandiešu izcelsmes krievu ģimenē, kas 1944. gadā ir bēgusi no Igaunijas. Viņš ļoti labi zina, kā ir būt izstumtam valstī, kurā viņš dzīvoja. Viņš zina, kā sasniegt cilvēkus un viņš būs ļoti proeiropeisks tiltu būvētājs.''
Aleksandra van der Bellena uzvara jau uztverta ar atvieglojumu daudzās citās Eiropas valstīs.
Tā, piemēram, Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers šo uzvaru nosaucis par labu prettriecienu Eiropā pieaugošajam populismam, nacionālismam un pret Eiropu vērstajam noskaņojumam. Mediji gan vienlaicīgi aicina pārlieku agri nesapriecāties, jo galēji labējā Brīvības partija pašlaik ir populārākā partija Austrijā un tā var gūt panākumus jau nākamajās parlamenta vēlēšanās 2018. gadā.
Ziņots, ka šī ir atkārtotas Austrijas prezidenta vēlēšanas. Iepriekš, apstrīdot vēlēšanu rezultātus, Konstitucionālajā tiesā bija vērsusies Austrijas galēji labējā "Brīvības partija", kuras kandidāts Norberts Hofers zaudēja ar ļoti nelielu rezultāta starpību.
Partija iesniegumā apgalvoja, ka vēlēšanu un balsu skaitīšanas procesā pieļauta virkne pārkāpumu. Tostarp iesniegumā teikts, ka pa pastu nodoto balsu skaitīšanas procesā likums pārkāpts 94 no 117 vēlēšanu apgabaliem. Lielākajā daļā no tiem balsu skaitīšana sākta priekšlaicīgi. Šajos apgabalos kopumā pa pastu nobalsoja 570 000 vēlētāju.
Partija apgalvoja, ka tai ir pierādījumi, ka vēlēšanās bijis ļauts balstot arī personām, kas ir jaunākas par 16 gadiem un ārvalstniekiem.
Pirmajā vēlēšanu reizē, 22.maijā, sīvā cīņā uzvarēja van der Bellens ar 50,3% balsu. Hofers zaudēja, atpaliekot tikai par 0,6 procentpunktiem jeb aptuveni 31 000 balsu.
*
