"Es nepiešķiršu pilnvarojumu federālajai valdībai, un Beļģija 18.oktobrī CETA neparakstīs," uzrunājot uz ārkārtas sēdi sasauktos likumdevējus, paziņoja reģionālās valdības vadītājs Pols Maņets.
Prognozējamā balsojumā ekonomiski depresīvajā reģionā par priekšlikumu noraidīt CETA balsoja 46 deputāti, bet pret tikai 16, kamēr viens balsojumā atturējās.
Šis balsojumam varētu būs nopietna ietekme uz līguma likteni, tas var apdraudēt vēlāk oktobrī paredzēta līguma parakstīšanu.
Lai Beļģijas valdība varētu lemt par savu piekrišanu ES un Kanādas līguma parakstīšanai, vispirms tas jāakceptē septiņos reģionālajos parlamentos.
Savukārt, lai Kanāda un ES varētu 27. oktobrī paredzētajā samitā parakstīt līgumu, tas vispirms jāatbalsta visām 28 ES dalībvalstīm.
Kanādas vadība jau iepriekš norādīja, ka pēc divu gadu kavēšanās tai sāk beigties pacietība un līguma atcelšana sūtīs ļoti skaidru signālu, ka Eiropa nav produktīva.
Beļģijas federālais parlaments un Flāmu reģionālais parlaments gan deva mājienu, ka līgumu atbalstīs.
Tā kā Beļģijā ir reģionālie parlamenti un viens nacionālais parlaments, visticamāk šī nostāja līguma slēgšanu neietekmēs un radīs vien iekšpolitiskas diskusijas Briselē, ir pārliecināta Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (“Vienotība”).
“Šobrīd šos iebildumus pret tirdzniecību ar Kanādu ir izteicis viens no reģionālajiem parlamentiem, Valonijas reģionu pārstāvošais. Tas, kas ir zīmīgi, ka šobrīd šis reģions ir ar salīdzinoši vismazāko ražošanu un ekonomiku, kas nav tik labā situācijā, kā citu reģionu ekonomika,” pauda Kalniņa-Lukaševica.
Eiroparlamenta deputāts Artis Pabriks (“Vienotība”) savukārt Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdienā” atgādināja, ka līguma teksts bija pieejams jau divus gadus oficiālo iestāžu mājaslapās, un tas neapdraud valstu suverenitāti, vai tiesības vērsties tiesā, un vairākkārt dažādās diskusijās bažas ir noraidītas.
Pabriks pauda, ka Amerikas kontinents mierīgi var iztikt bez ES tirgus, bet vai ES varētu ekonomiski iztikt bez Amerikas kontinenta, “stipri šaubos”.
Brisele un EK cer uz kompromisu
Tas nostāda Eiropu visnotaļ nepatīkamā situācijā, jo visām 28 valstīm ir jādod vienbalsīga piekrišana līguma parakstīšanai. Tomēr gan Eiropas Komisija, gan Beļģijas federālā valdība cer, ka tuvākajās dienās tomēr vēl izdosies atrast kompromisu.
Komentējot balsojumu, Eiropas Komisijas preses sekretārs Daniels Rosario sacīja, Eiropas Savienības institūcijas joprojām cer, ka viņiem izdosies rast kompromisu līdz nākamajai otrdienai.
“Vienīgais, ko es šobrīd varu pateikt, ir ka Eiropas Komisija uzmanīgi seko līdz diskusijām dažādās dalībvalstīs un it sevišķi Beļģijā. Un mēs esam iesaistījušies arī dialogā ar valstīm, lai panāktu, ka 18. oktobrī visi ministri varētu ratificēt šo līgumu un 27. oktobrī to varētu parakstīt. Pašreiz tiek apspriesta kopīgā Kanādas un Eiropas deklarācija, lai panāktu vienprātību šajā jautājumā,” sacīja Rosario.
Lai mēģinātu rast risinājumu Valonijas premjers Manjets piektdienas pēcpusdienā tika ielūgts uz Elizejas pili Parīzē. Francijas prezidents Fransuā Olands ir Eiropas Savienības ietekmīgais sociālistu līderis. Tomēr atšķirībā no Beļģijas sociālistiem Olands atbalsta vienošanos ar Kanādu.
Iespējams, ka kompromisu varēs rast, papildinot skaidrojošo deklarāciju, ko ir plānots pievienot līgumam, lai novērstu bažas par pārlieku brīvu šīs vienošanās punktu traktēšanu.
Pēdējos gados salīdzinoši nabadzīgajā Valonijā arvien pieaug izolacionisms. Savukārt turīgais Flandrijas reģions iestājas par līgumu ar Kanādu. Arī Beļģijas premjers Mišels un federālais parlaments ir gatavi balsot “par”.
Latvija dod zaļo gaismu
Tikmēr Latvijas Saeimas Eiropas lietu komisija, apstiprinot aktualizēto Latvijas nacionālo pozīciju par Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu un Eiropas Savienību (ES) un tās dalībvalstīm, no Latvijas puses devusi zaļo gaismu šī līguma parakstīšanai, informēja Saeima.
Latvija atbalsta arī līgumam pievienoto ES un Kanādas divpusējo izskaidrojošo deklarāciju, kurā abas puses pauž skaidrojumu par tiem nolīguma punktiem, par kuriem sabiedrībā un politiskā līmenī bijušas visplašākās diskusijas. Deklarācijas mērķis ir nodrošināt nolīguma nosacījumu vienotu interpretāciju.
“Publiskajā telpā bieži izskanējušas sabiedrības bažas par pārtikas produktu kvalitātes samazināšanos pēc nolīguma stāšanās spēkā, tāpēc ir būtiski vēlreiz uzsvērt – visam importam no Kanādas būs bez jebkādiem izņēmumiem jāatbilst visām prasībām, ko piemēro mūsu pašu – Eiropas Savienības – ražojumiem,” uzsver Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne (“Vienotība”) .
Līgumā ir nodrošināta ES, tostarp Latvijas, sensitīvo lauksaimniecības produktu aizsardzība, proti, ES neatvērs tirgu vistas un tītara gaļai, olām un olu produktiem, kā arī tiks piešķirtas kvotas liellopu gaļas un cūkgaļas ievešanai. Savukārt kviešiem uz septiņiem gadiem tiks noteikta pārejas kvota.
ES dalībvalstīm būs iespēja parakstīt CETA 18.oktobrī gaidāmajā ES Ārlietu padomē, kas notiks Luksemburgā. Plānots, ka ES un Kanāda nolīgumu parakstīs ES un Kanādas samitā, kas 27.oktobrī notiks Briselē.
