Ar orķestri un gājienu – tik svinīgi 2018. gada septembrī Beļģijas pilsētiņā Zedelgemā tika atklāts piemineklis “Latvijas stāvstrops brīvībai”. Tas veltīts 12 tūkstošiem latviešu leģionāru, kas pēc Otrā pasaules kara bija ieslodzīti nometnē pie Zedelgemas. Svinīgajā atklāšanā piedalījās ne vien Latvijas amatpersonas, bet arī Zedelgemas pašvaldības pārstāvji, kas arī ir šāda pieminekļa izveides iniciatori.
Pārmet "nacisma glorificēšanu"
Pagājuši tikai trīs gadi, un tagad tā pati Zedelgemas pašvaldība meklē iespējas atbrīvoties no šī pieminekļa. Tas izpelnījies kreiso Beļģijas vēstures aktīvistu un politiķu pārmetumus par “nacisma glorificēšanu”.
Lai izvērtētu situāciju, vispirms tika sasaukts vēstures ekspertu simpozijs. Tajā bija pieaicināti dažādu valstu pārstāvji; Latviju pārstāvēja Didzis Bērziņš un Mārtiņš Kaprāns. Taču viņiem neizdevās nosargāt pieminekļa saglabāšanu līdzšinējā vietā. Ekspertu grupa savā ziņojumā rekomendēja pašvaldībai novākt pieminekli un atrast tam citu vietu.
“Rietumeiropas vēsturniekiem acīmredzami bija visai miglains priekšstats par latviešu leģionu. Un, ja mēs tur nebūtu bijuši, tad iespējams, ka ziņojums būtu krietni radikālāks attiecībā uz Latvijas vēstures sāpīgākajiem jautājumiem,” atzīst Kaprāns.
Iniciatīva par šāda pieminekļa izveidi nāca no Zedelgemas pašvaldības, kas arī finansēja pusi no projekta summas. Otru pusi deva Latvijas Okupācijas muzejs, piesaistot šim mērķim ziedotāju līdzekļus.
Pieminekli nevar tā vienkārši pārvietot
Skulptūru izveidoja latviešu tēlnieks Kristaps Gulbis. Gan Okupācijas muzeja vadītāja Solvita Vība, gan tēlnieks Gulbis neslēpj sašutumu par ekspertu atzinumā pausto ieteikumu novākt pieminekli.
“Mūsuprāt, eksperti nav vērtējuši Otrā pasaules kara norises kopumā, nav skatījuši Latvijas situāciju divu okupācijas režīmu apstākļos, nav vērtējuši PSRS lomu kara sākumā, Latvijas okupāciju. Līdz ar to – mūsuprāt, ekspertiem bija grūti novērtēt Latvijas cilvēku rīcību Otrā pasaules kara laikā,” secina Vība.
“Šis atzinums ignorē visu, ko Latvijas valsts darījusi pēdējos 30 gados, pētot kara noziegumus, holokausta noziegumus, godinot upuru piemiņu šeit Latvijā.”
“Es savā ziņā esmu apjucis un apmulsis,” atzīst tēlnieks Kristaps Gulbis. “Pirms trim gadiem pieminekli uzstāda, un tagad tie paši cilvēki, kas pasūtīja un izlēma, ka tādam piemineklim jābūt, saka “Mēs tomēr pārdomājām, mēs viņu ņemsim nost”. Tas neizklausās īsti nopietni.”
“Darbs jau bojā neiet, bet zūd konteksts. Tēlniecības darbs nav tas, ko automātiski var pārvietot no vienas vietas uz otru.”
Varētu nogādāt atpakaļ Latvijā
Zedelgemas pašvaldība savu lēmumu par pieminekļa likteni vēl nav pieņēmusi. Taču tās nevēlēšanās saglabāt šo objektu pilsētā ir acīmredzama – paskaidrojošā plāksne jau demontēta un Brīvības laukums, kurā objekts atrodas, pārdēvēts atpakaļ agrākajā nosaukumā par "Peerdenbilk" jeb Zirgu pļavu.
Notiekošajam seko arī Latvijas Ārlietu ministrija.
“Vēstniecība nebija šī sadarbības projekta partneris. Tajā pašā laikā – tā kā piemineklis ir par ļoti būtisku Latvijas vēstures posmu, neapšaubāmi, tas ir vēstniecības pienākums sekot, kas tālāk notiks ar pieminekli. Vēstniecība tā arī darīs,” sola Latvijas vēstnieks Beļģijā Andris Razāns.
“Es plānoju tuvākajā laikā doties uz Zedelgemu un runāt ar pilsētas vadību.”
Neoficiāli kā divi iespējami scenāriji izskanējuši pieminekļa pārvietošana no Zedelgemas centra uz kādu nomaļāku vietu vai arī tā nogādāšana mājās – Latvijā.
KONTEKSTS:
12 000 latviešu karagūstekņiem veltīto pieminekli “Latvijas stāvstrops brīvībai” Zedelgemā 2018. gadā atklāja pilsētas galva Annika Vermelena, Latvijas toreizējā vēstniece Beļģijā Ilze Rūse un Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs. Pieminekļa autors tēlnieks Kristaps Gulbis skaidrojis, ka to veidojošās bites ir miermīlīgas – tās pašas nevienam neuzbrūk, bet aizstāv savu stropu un brīvību.
