Kongo pieredzējusi ļoti skarbu koloniālo pagātni beļģu karaļa un vēlāk Beļģijas pārvaldījumā. Eksperti lēš, ka gadu desmitiem ilgusī kolonizatoru nežēlība novedusi nāvē aptuveni 10 miljonus iedzīvotāju.
Pašreizējā beļģu karaļa Filipa vecvectēvocis karalis Leopolds II 19. gadsimtā sagrāba Kongo kā savu personīgo īpašumu. Tieši karalim un nevis Beļģijai piederošajā kolonijā (laikā no 1885. līdz 1908. gadam) daudzi vietēji iedzīvotāji nonāca verdzībā un par mazākajiem pārkāpumiem viņiem tika nocirstas rokas un kājas. Tiek rēķināts, ka karaļa kolonijā tā gāja bojā līdz pat 10 miljoniem cilvēku.
1908. gadā karalis Leopolds bija spiests atdot īpašumtiesības uz Kongo Beļģijas valstij, kas turpināja pārvaldīt koloniju līdz tās neatkarībai 1960. gadā. Tagad beļģu karalis ieradies Kongo, lai izteiktu nožēlu par sava priekšteča nodarīto.
“Tas izraisīja vardarbību un pazemojumus. Savā pirmajā braucienā uz Kongo, šeit, Kongo iedzīvotāju un to cilvēku priekšā, kuri joprojām cieš no tā, es vēlos vēlreiz apliecināt savu visdziļāko nožēlu par šīm pagātnes brūcēm,” teica Filips.
Taču tā nebija oficiāla karaļa atvainošanās. Tā Beļģijā joprojām ir politiski delikāta lieta, jo parlamenta komiteja joprojām izskata koloniālo vēsturi un gatavo atbildi uz gada beigām.
Beļģijas karalis uz Kongo bija atvedis arī retu Kakungu masku, kas tagad nodota Kongo muzeja rīcībā. Pasaulē palikuši vien daži šādi eksemplāri, no kuriem neviens līdz šim neatradās Āfrikā. Maskas biezie vaigi un izcilnais zods ir paredzēti, lai ikvienā, kas to redz, iedvestu bailes.
Beļģija tikai nesen noņemti vairāki pieminekļi, kas saistīti ar koloniālo pagātni, un pārdēvēts Leopolda II tunelis.
