Pēc dažādām aplēsēm Kongo tolaik gāja bojā apmēram 10 miljoni iedzīvotāji, kas strādāja karaļa plantācijās. Otrdien, 30. jūnijā, Kongo svin 60. gadadienu neatkarības atgūšanai no Beļģijas.
Pēdējos 60 gados Beļģijas karaliskā ģimene nekad nav pieminējusi sava priekšteča karaļa Leopolda II privāto koloniju Kongo. Taču otrdien, 30. jūnijā, beļģu karalis klusumu pārtrauca, nosūtot Kongo prezidentam atvainošanās vēstuli, kurā pausta “visdziļākā nožēla” par “vardarbības aktiem”.
19.– 20. gadsimtu mijā, līdz 1908. gadam, karalis Leopolds II izmantoja Kongo kā savu privāto koloniju. Koloniālās varas iestādes un karavīri rīkojās ļoti brutāli, lai palielinātu gumijas ražošanu.
Ciematu iedzīvotājiem tika noteiktas augstākas un augstākas gumijas kvotas, un, kad tās netika izpildītas, ciemati tika nodedzināti, ģimenes nogalinātas vai nocirstas plaukstas vai pēdas.
Vardarbības līmenis karaļa kolonijā bija tik augsts, ka pat citas koloniālās valstis sāka publiski paust savu sašutumu, un Leopolds II bija spiests savu privāto koloniju atdot Beļģijas valstij.
Ienākumi, kas tika gūti no Kongo, ļāvuši Beļģijā uzcelt ne mazumu lielisku ēku un veicinājuši labklājības pieaugumu.
“Es stāstu skolā par Leopoldu II. Tas, kā mūsdienās noteikti pietrūkst, ir skaidrība - vai mūsdienu rasisms ir koloniālisma sekas. Koloniālisms var notikt tikai rasisma dēļ. Kā jūs varat izmantot cilvēkus, ja neesat pārliecināts par viņu otrās šķiras statusu,” sprieda vēstures skolotājs Hallē Andriess Devogels.
Par Beļģijas dalību pēckoloniālās Kongo pirmā premjerministra Patrisa Lumumbas noslepkavošanā Beļģijas premjers atvainojies jau iepriekš.
Beļģijas bijušais premjers arī atvainojies par jauktas rases bērnu atņemšanu mātēm, kas dzīvoja Kongo piecdesmitajos gados. Taču, neraugoties uz to, vairāki no tolaik nolaupītajiem bērniem tagad vērsušies tiesā pret Beļģiju par noziegumiem pret cilvēci.
“Kad mūs tur aizveda, es nonācu pūlī un meklēju vecmāmiņu, tēvoci, tanti, bet es nevienu neredzēju. Es raudāju, raudāju, raudāju...” atcerējās dažādu rasu vecāku bērns Monika Bitu Binga.
“Rasistiska politika, kuras mērķis bija nolaupīt bērnus, ievietot viņus ļoti skarbos apstākļos un pēc tam viņus pamest, tas ir tik smags noziegums, tas ir noziegums pret cilvēci. Noziegums bija sistemātisks,” piebilda advokāts Kristofs Marčands.
Antverpenē karaļa Leopolda II piemineklis jau noņemts tīrīšanai un, visticamāk, vairs neatgriezīsies savā vietā. Arī Ģentē pašvaldība lēmusi par pieminekļa noņemšanu. Pieminekļa noņemšana Briseles centrā pagaidām nav plānota.
KONTEKSTS:
ASV jūnijā sākās protesti, ko izraisīja melnādainā Džordža Floida nāve 25. maijā policijas aizturēšanas laikā Mineapolē, kas vēlāk pārauguši tik plašos grautiņos, kādi ASV nav pieredzēti gadiem. Protesti pārņēma arī citas pasaules valstis. Arī Brisele pieredzēja lielu pret rasismu vērstu demonstrāciju. Tajā piedalījās 10 000 cilvēku, un pēc protesta akcijas pilsētas centrā sākās arī veikalu demolēšana un grautiņi. Beļģijā pēdējo nedēļu laikā ir sabojātas vairākas bijušā valdnieka Leopolda II statujas, jo viņš bēdīgu slavu izpelnījās ar savu brutālo Āfrikas teritoriju pakļaušanu.
