Tās nolūks būtu notriekt raķetes, kuras potenciāli varētu apdraudēt Beļģiju vai kādu citu valsti. Aizsardzības ministrs Stīvens Vandeputs šo ideju paudis parlamenta aizsardzības komitejai, taču par to vēl būs jāgūst apstiprinājums valdībā.
Beļģijas aizsardzības ministrs Stīvens Vandeputs uzskata, ka valstij ir ļoti būtiski nostiprināt gan savu, gan sabiedroto drošību, un pretraķešu aizsardzības sistēmu iegādātos kopā ar ASV un kaimiņvalstīm Nīderlandi un Vāciju. To Beļģija vai nu izvietotu pašmājās vai arī, piemēram, nosūtītu uz Turciju, kur tā varētu būt nepieciešama uz robežas ar Sīriju.
Šis projekts izmaksātu aptuvenu pusmiljardu eiro, un tās darbības nodrošināšanai būtu nepieciešams teju 200 cilvēku liels personāls.
Tas, kā lēš mediji, varētu atstāt visai būtisku iespaidu uz Beļģijas aizsardzības budžetu. Beļģija ir NATO dalībvalsts, un alianse visai aktīvi izvieto aizsardzības sistēmas pret raķetēm, kas spēj sasniegt tālus mērķus.
NATO rīcībā ir informācija par vismaz 30 valstīm pasaulē, kam jau ir vai tuvākajā laikā būs ballistiskās raķetes, kas spēj pārvietot kodolgalviņas vai citus masu iznīcināšanas ieročus.
