Sadaļas Sadaļas

Beļģijā un Vācijā sāk apzināt plūdu sekas

Vācijas un Beļģijas iedzīvotāji turpina atkopties no postošajiem plūdiem. Pēc ūdens līmeņa pazemināšanās ir atklājušās stihijas sekas. Citviet ūdens līmenis joprojām ir augsts. Daudzās mājās tagad ir nepieciešams atsūknēt ūdeni no pagrabiem. Savukārt zinātnieki brīdina, ka nākotnē mēs arvien biežāk piedzīvosim dažādus ekstrēmos laika apstākļus.

Beļģijā un Vācijā sāk apzināt plūdu sekasArtjoms Konohovs
Plūdos bojāgājušo skaits Vācijā ir sasniedzis jau 150 cilvēkus. Amatpersonas brīdina, ka tas varētu vēl nebūt galīgais skaitlis. Savukārt Beļģijā bojā gājuši ir 27 cilvēki.

Šobrīd ūdens līmenis lielākoties ir krities, iedzīvotāji un glābšanas dienesti sāk apzināt notikušā sekas. Vairāku plūdos cietušo pašvaldību vadītāji Beļģijā saka, ka viņiem būs nepieciešami vairāki gadi, lai novērstu radītos postījumus. Ūdens stihija ir uzlauzusi ceļus, aiznesusi ietves un apgāzusi kokus ar saknēm.

Vissmagāk cietušajās pilsētās iedzīvotāji vēl nevar atgriezties savās mājās. Varasiestādes vispirms vēlas pārliecināties, ka ēkas ir pietiekami stabilas, lai tajās varētu dzīvot. Tomēr cilvēkiem tiek ļauts apskatīt savus īpašumus, lai novērtētu postījumu mērogu.

Vairākās vietās Beļģijas franciski runājošajā Valonijas reģionā ir nopietni bojāts dzelzceļš. Ir ietekmētas arī dažādas sakaru līnijas. Tādēļ vairāki mobilo tīklu operatori piedāvā plūdos cietušajiem neierobežotu pieeju mobilajam internetam kamēr tiks salabots viņu mājas pieslēgums.

Beļģijas premjers Aleksandrs De Kro ir apmeklējis plūdos cietušās pilsētas kopā ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu. Viņi pateicās glābējiem par lielo darbu, ko tie turpina ieguldīt, lai palīdzētu cietušajiem. Pie iedzīvotājiem gumijas zābakos ir devušies arī beļģu karalis Filips un karaliene Matilde.

Vācijas kanclere Angela Merkele arī plāno apmeklēt plūdos skartās vietas, kas pārsvarā atrodas netālu no robežas ar Beļģiju un Nīderlandi.

Gan Vācijā, gan Beļģijā ir vērojama arī liela iedzīvotāju atsaucība. Daudzi ziedo drēbes un dažādas pirmās nepieciešamības preces. Ir atvērti arī ziedojumu konti.

Varasiestādes sola nosegt iedzīvotājiem tos izdevumus, ko neapmaksās apdrošināšanas kompānijas.

Plūdi kļuva arī par politiskās cīņas sastāvdaļu, jo Vācijā rudenī ir gaidāmas parlamenta vēlēšanas. Sociāldemokrāti ir asi kritizējuši Ziemeļreinas–Vestfālenes federālās zemes premjeru Armīnu Lašetu, kurš cer pārņemt no Merkeles kanclera posteni.

Kamēr Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers ir ticies ar plūdos cietušajiem, Lašets fonā ar saviem padomniekiem smējās par kādu joku. Sociāldemokrāti saka, ka šādi Lašets ir sevi diskvalificējis cīņā par kanclera amatu. Lašets tviterī ir atvainojies par savu uzvedību.

Latviešu žurnāliste Vācijā

Uz plūdu skarto reģionu devās Ieva Alberte, "Latvijas Avīzes" korespondente.

Viņa Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma" pastāstīja, ka cilvēki jau divas diennaktis šķūrē ārā dubļus, daudzi netiek uz darbu, jo diennaktīm tīra savas mājas.

"Visi šeit izskatās, kā iemērkti piena šokolādē, jo dubļi ir nenormāli. Uz ielām ir atstāts ūdens, salvetes, lai varētu noslaucīties," ziņoja Alberte.

Žurnāliste norādīja, ka cilvēki viens otram cenšas palīdzēt šajā nelaimē.

Vietējie arī saka: "Mums vairāk jāsargā daba. Mums jāmīl Dievs un jāsargā daba. Un viņi domā, ka mēs katrs to varam darīt, sargāt dabu, lai tā nedusmojas."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt