Briselē lietuviešu, ukraiņu, latviešu, igauņu kopienas rīkoja miermīlīgu protesta akciju ar mērķi apliecināt savu atbalstu Ukrainas tautai. Tomēr daudzviet cilvēki ne tikai iziet ielās, bet arī ķeras pie konkrētiem darbiem, lai palīdzētu ukraiņiem.
“Man pagrabā sēž ģimene, man ļoti tuvi cilvēki, pie Jarkivas, un viņi saka tā – kad ir klusums, ir vēl briesmīgāk, jo tu nezini, kas notiek un no kurienes uzlidos. Vakar vai aizvakar mūsu radiniekiem bija burtiski minūte… Kad viņi atgriezās no iepirkšanās, iegāja mājā, un viņi izdzīvoja tikai tāpēc, ka tajā brīdī bija koridorā. Pa māju trāpīja raķete. Daudzi iedzīvotāji gāja bojā,” pastāstīja protesta dalībniece no Kijevas Tatjana Vļisko.
Tomēr Krievijas uzbrukums dziļi aizkustinājis ne tikai Beļģijā dzīvojošos austrumeiropiešus. Proti, arī beļģi no protesta akcijām ķērušies pie darbiem. Nu jau ir vairākas beļģu iniciatīvas ar mērķi palīdzēt gan ukraiņiem savā valstī, gan tiem, kas devušies bēgļu gaitās.
"Es vedu mantas uz vēstniecību. Mani draugi sazinājās ar vēstniecību. Viņi atsūtīja sarakstu ar lietām, kas bija vajadzīgas, lai palīdzētu. Tur ir zāles, gultas veļa un ziemas drēbes," sacīja Beļģijas iedzīvotāja Dagmāra.
Savukārt Beļģijas iedzīvotājs Ivans skaidroja: "Es esmu pa pusei ukrainis un domāju, ka tas ir svarīgi. Ikvienam vajadzētu palīdzēt."
"Es gribētu, lai cilvēki darītu to pašu mums, ja kas tāds notiktu ar mums. Tas ir tikai cilvēcīgi," piebilda Beļģijas iedzīvotājs Žarards Van Der Stratens.
Tikmēr Beļģijas iedzīvotāja Olga Mišelo nolēmusi pie sevis uzņemt ukrainieti ar diviem bērniem. "Viņa ir viena ar saviem bērniem, un viņas vīrs palika Ukrainā, lai cīnītos. Viņai bija ļoti grūti atvadīties. Tiešām ļoti grūti," piebilda Beļģijas iedzīvotāja.
Šī ir jau otrā kravas automašīna, kas pie Ukrainas vēstniecības Briselē tiek piekrauta ar palīdzības precēm. Cilvēki ierodas, lai nodotu lietas, kas, viņuprāt, palīdzēs atvieglot ukraiņu ciešanas pēc Krievijas iebrukuma.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par ''militāro specoperāciju'' sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardē Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.
Nedēļā kopš iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku.
Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu, un tam Latvijā varētu būt vajadzīgi 34,7 miljoni eiro. Latvijas valstspilsētas ir gatavas uzņemt līdz 6000 Ukrainas bēgļu. Līdz 2. martam Latvijā bija ieradušies vairāk nekā 750 Ukrainas valstspiederīgo.
Lai sniegtu vienotu palīdzību Ukrainai un Ukrainas bēgļiem, darbojas Latvijas nevalstiskā sektora izveidota tīmekļvietne www.ukraine-latvia.com. Platformā "Ziedot.lv" Ukrainas cilvēkiem piecu dienu laikā saziedoti vairāk nekā 4 miljoni eiro.
