Par Briseles centrālo mošeju jau iepriekš bija izskanējušas bažas, norādot, ka to finansē Saūda Arābija, kurai pārmet radikalizēšanās atbalstīšanu.
Briseles centrālā mošeja, kas ir atvērta arī apmeklētājiem, atrodas dažu minūšu gājienā no Eiropas Savienības institūciju rajona. Tas ir lielākais musulmaņu garīgais nams Briselē, kas darbojas arī kā izglītības centrs. Te var apgūt musulmaņu svēto rakstu Korāna mācības un uzzināt vairāk par islāmu un musulmaņu kultūru.
Pēc tam, kad Parīzi un arī Briseli satricināja terorakti, par kuriem atbildību uzņēmās teroristiskais grupējums „Daīš”, jeb „Islāma valsts”, mošejā notika plaši aizlūgumi par cietušajiem un bojā gājušajiem. Taču centrs jau iepriekš bija minēts Beļģijas mediju slejās, kā vieta, par kuru vietējām drošības institūcijām ir radusies interese tā finansējuma dēļ.
Izskanēja oficiāli neapstiprināt informācija, ka galvenais uzturētājs ir Saūda Arābija, līdz ar naudu integrē arī radikālisma idejas.
Par Migrāciju un patvēruma meklēšanu atbildīgais Beļģijas valsts sekretārs Teo Frankens šonedēļ paziņoja, ka ir nolēmis pieprasīt Briseles centrālās mošejas garīgā līdera, imāma atstādināšanu no amata. Viņš ir Saūda Arābijas pilsonis, un, kā Beļģijas medijiem norādījis Teo Frankens, “mūsu rīcībā ir skaidri pierādījumi, ka ir ekstrēmi radikalizējies, konservatīvs un bīstams mūsu sabiedrībai un nacionālajai drošībai”.
Zināms, ka Centrālās mošejas vadītājam ir atņemtas uzturēšanās atļaujas tiesības valstī, ko viņš ir pārsūdzējis, taču negatīva tiesas lēmuma gadījumā, viņam Beļģija nekavējoši būs jāpamet.
Frankens arī pavēstīja, ka turpmāk ļoti stingri uzraudzīs mošejas un kultūras centra finansējumu.
Beļģijas mediji vēsta, ka Briseles centrālā mošeja jau teju simt gadu ir iznomāta Saūda Arābijai apmaiņā pret enerģijas līgumiem. Beļģijas drošības iestādes jau ir sākušas sadarbību arī banku sektoru, lai kontrolētu naudas plūsmu valstī un spētu laikus konstatēt iespējamu finansējuma nonākšanu radikāļu vai teroristu šūnu rokās.
Frankens Beļģijas medijiem arī piebildis, ka valstij nekādā ziņā nav problēmu ar islāmu un musulmaņu sabiedrību, bet ar radikāļiem un cilvēku radikalizēšanu.
Beļģija, īpaši pēc nesenajiem teroraktiem Briseles lidostā un metro, ir izvērsusi pastiprinātu cīņu pret radikalizēšanos, kas patlaban ir arī viens no Eiropas Savienības mērķiem, lai apturētu ekstrēmistu un teroristu darbību arī citās Eiropas pilsētās.
Valstī darbojas arī vairākas organizācijas, kas kopā ar pārstāvjiem no vietējās musulmaņu kopienas, īsteno dažādus projektus, lai konstatētu un apturētu gadījumus, kad radikāļu rokās nonāk īpaši jauni vīrieši un pusaudži.
