Būtiskus zaudējumus šajā laikā cietušas gan Beļģijas viesnīcas, gan restorāni, arī veikali, un arī iecienītākajās tūristu vietās īpaši nedēļas nogalēs ir daudz mazāk apmeklētāju, nekā pirms teroraktiem.
Kampaņas moto ir „Dalies ar mūsu smaidu”, ko Beļģijas flāmu valdības tūrisma ministrija ir plānojusi kā elastīgu un katram gadījumam atbilstošu. Piemēram, tūrisma industrija to drīkst izplatīt pa savam, pielāgojot to attiecīgajam Beļģijas, īpaši flāmu daļas simbolam, alum, šokolādei un tā tālāk.
Beļģija ar šo kampaņu vispirms lūkojas kaimiņu – Francijas, Luksemburgas, Vācijas, Francijas virzienā, sakot, ka tur valsti pazīst vislabāk un zina, ka Beļģija ir droša, taču gatavojas arī īpaši popularizēt tūrisma iespējas Ķīnā un Japānā.
Kopš 22. marta teroraktiem, kad teroristu sprādzieni nogranda gan Briseles starptautiskajā Zaventemas lidostā, gan arī Briseles centrā, Mālbekas metro stacijā netālu no Eiropas Savienības ēkām, nogalinot 32 un ievainojot 130 cilvēku, Beļģija arī ārvalstu medijos lielākoties ir parādījusies terorisma kontekstā, kas atvairījis daudzu tūristu vēlmi apmeklēt zemi un pašu vietējo vēlmi doties uz galvaspilsētu Briseli.
Turklāt ceļošanu uz laiku apgrūtināja arī slēgtā Zaventemas lidosta un pēc tam ieviestie papildu drošības pasākumi, kas radīja lielas rindas un papildus neērtības.
Saskaņā ar jaunākajiem datiem Beļģiju gadā mēdz apmeklēt teju astoņi miljoni tūristu, kas ir gandrīz tikpat daudz, cik valstī iedzīvotāju. Apmeklētāju īpaši iecienīts laiks ir Lieldienas, Ziemassvētki, kas aizvadītajā gadā valstī izsludinātās augstās terorisma trauksmes dēļ pēc teroraktiem šogad gan tika aizvadīti salīdzinoši klusi un ar būtiski mazāku tūristu skaitu.
Aprēķināts, ka tūlīt pēc teroraktiem Parīzē augstās terorisma trauksmes dēļ uz laiku slēgtā Brisele vietējiem uzņēmējiem nesa kopumā pussimt miljonu eiro lielus zaudējumus dienā.
„Mēs nekad iepriekš neesam bijuši tādā situācijā,” medijiem atzinis Beļģijas tūrisma analītiķis Raimods Džeims, norādot, ka bailes no ceļošanas uz terorisma skartajām zemēm var pārmesties arī uz citām Eiropas lielajām pilsētām – Londonu, Berlīni, Madridi un tā tālāk.
Analītiķi gan norāda, ka citi piemēri ir apliecinājuši tūrisma nozarei pozitīvas ziņas, proti, ka cilvēku atmiņa ir visai īsa un vismaz pēc gada diviem viss mēdz atgriezties iepriekšējā ritmā. Piemēram, kad 2005. gadā Londonā nogranda sprādzieni gan metro, gan autobusā, tūrisma pieplūdums ar uzviju turpinājās, jau tā paša gada laikā pieaugot par pieciem procentiem.
Beļģija, kas ir sadalīta flāmu un valoņu kopienās un iepriekš ir kritizēta par sašķeltību, kas novedusi pie informācijas vakuuma, piemēram, atbildīgo dienestu starpā, kā dēļ teroristiem bijis vieglāk īstenot savus plānus, arī tagad lielu sadarbību nedemonstrē, bet tā vietā cenšas reklamēt un popularizēt katra savu reģionu atsevišķi.
