Beļģijas premjers Šarls Mišels paziņoja, ka sarunās ar franciski runājošo reģionu pārstāvjiem panākta vienošanās.
Beļģijas Valonijas reģiona politiķu vienošanos ar lielu atvieglojumu uztver Briselē. Par līgumu no Eiropas Komisijas puses atbildīgā tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma savā sociālās saziņas vietnes „Twitter” kontā vilkusi paralēles ar pāvesta iecelšanu Vatikānā - „Beidzot balti dūmi”, cerams, ka drīz varēs noteikt arī datumu, kurā Eiropas Savienība un Kanāda līgumu parakstīs.
„Esam priecīgi, ka Beļģija to ir paveikusi, ceru, ka šis teātris neatkārtosies,” tā norādījis Eiropas Parlamenta lielākās politiskās grupas „Eiropas Tautas Partijas” vadītājs Manfrēds Vēbers.
Eiropas Savienības 28 dalībvalstu vēstnieki apstiprinājuši Beļģijas kompromisa tekstu, kas nodrošina Beļģijas atbalstu CETA, ziņo avoti ES.
Vēlāk ceturtdien avoti ES ziņoja, ka
28 dalībvalstu vēstnieki apstiprinājuši Beļģijas kompromisa tekstu, kas nodrošina Beļģijas atbalstu CETA.
Jau vēstīts, ka ceturtdien, 27.oktobrī, Briselē būtu jānotiek Eiropas Savienības (ES) un Kanādas samitam, kura laikā abas puses parakstītu tirdzniecības līgumu, bet to Beļģijā nobloķēja Valonijas reģiona parlaments. Pēc tam beļģu politiķi atsāka sarunas cerībā tomēr panākt pozitīvu balsojumu.
Beļģija sarakstā bija palikusi beidzamā, jo 27 ES dalībvalstu parlamenti, saskaņā ar nosacījumiem to bija apstiprinājuši, taču Beļģijā, kur ir ļoti sarežģīta iekšpolitiskās sistēma, savu „nē” sacīja Valonijas reģionālais parlaments, norādot, ka līgumam ir daudz ēnas pušu, un tas apdraudēs darba, vides standartus un lauksaimniecību.
Beļģijā par līgumu bija jābalso kopumā sešiem reģionālajiem parlamentiem, lai varētu uzskatīt, ka to pieņēmusi visa valsts. Tagad tas ir noticis, Beļģijas nacionālā valdība var sacīt galavārdu. Līgumu, kā norādījis Beļģijas premjerministrs Šarls Mišels, Beļģija pilnībā būs pieņēmusi līdz pusnaktij.
Valonijas premjerministrs Pols Maņets atvainojies Eiropas un Kanādas partneriem par kavēšanos, bet norādījis, ka tas, kas ir sasniegts, ir ļoti svarīgi ne tikai valoņiem, bet arī visiem eiropiešiem.
Līguma teksts nav izmainīts, taču Valonijas politiķi ir saņēmuši vairākus paskaidrojumus no Eiropas Komisijas un tam ir pievienots teksts, kas sniedz garantijas, ka netiks izveidotas privātās šķīrējtiesas, lai risinātu investoru strīdus.
Pagaidām nav noteikts jauns datums, kad Eiropas Savienība un Kanāda tiksies, lai to parakstītu.
Līdz tam bloka līgums ar Kanādu ir iesaldēts. Kanādas premjerministrs savu ceturtdienas vizīti Briselē ir atcēlis, bet Kanāda neturot ļaunu prātu, un Kanādas Starptautiskās tirdzniecības ministrija ir pavēstījusi, ka jebkurā gadījumā joprojām vēlas šo līgumu ar Eiropu parakstīt.
Eiropas Savienības un Kanādas līgums jeb saīsinājumā CETA ir tapis septiņus gadus, ilgās un pamatīgās sarunās. Tā būtība ir atcelt daudzus līdz šim pastāvējušus ierobežojumus, maksājumus abu pušu tirdzniecībai. Slēdzot līgumu, gan kanādiešu, gan eiropiešu preces un produkti varēs plūst brīvāk.
Lēš, ka Eiropas ekonomikai līgums ar Kanādu gadā ienesīs vairāk nekā 10 miljardu eiro un savukārt ļaus Eiropas uzņēmumiem vieglāk piekļūt kanādiešu tirgum.
Līdz ar līgumu atcels virkni ierobežojumu un tarifu. Kritiķi norāda, ka visvairāk iegūs nevis mazie uzņēmumi, bet lielās kompānijas.
Atklāts paliek jautājums, kā savas attiecības ar Kanādu veidos Lielbritānija, kas vismaz teorētiski pēc diviem gadiem vairs nebūs Eiropas Savienībā. Saskaņā ar noteikumiem Lielbritānijai nāksies slēgt atsevišķu līgumu gan ar Kanādu, gan ar Eiropas Savienības dalībvalstīm.